“Tumora” fenomens

Fragmenti no Beātes Vītolas raksta, lai tas kalpo par Tumora info.

"Punk’s Nod Dead" – ir tīrs novērojums, viss dziesmā pateiktais tik tiešām ir uz kāda panka jakas rakstīts. Dziesma sākotnēji bija stipri citādāka, tādu to ieraudzīja Dambis “Bitī’t Matos” un iegribēja iekļaut Panku izlasē IV. Saposām to un tā ir šāda!

“Tumors” ir jauna, stila rāmjos grūti iekļaujama, grupa vai, drīzāk, sociāli aktīvs fenomens. Tā kodolu veido četri jaunieši – Pēteris Riekstiņš, Jānis Riekstiņš, Valters Suķis un Oskars Kaņeps-Kalniņš. Tā ir Latvijas underground mūzikas scēnā salīdzinoši nesen parādījusies, bet jau aktīvi spēlējoša grupa. Populārākā spēle līdz šim ir bijusi konkursā “Stage Number One”, kur viņi ieguva pirmo vietu un iespēju ierakstīt 12 dziesmas ierakstu kompānijā "G Cooper Sound Studio". Kā grupas vokālists pauž: “Šitais akmens ripo mums pa priekšu, un mēs tam veļamies līdzi. Septembrī sākām^* un tagad jau ir iespēja ierakstīt albumu. Diezgan veikli un ātri viss notiek”.

Tie, kas redzējuši viņu dzīvās uzstāšanās, reti paliek vienaldzīgi. Šobrīd viņi ir viena no ažiotāžu raisošākajām grupām. Vieni uzskata ”Tumoru” par infantilu ākstu kopu, citi par pilnīgi jaunu un nepieciešamu parādību Latvijas mūzikas telpā. Pat uz tik dažādās Latvijas alternatīvās mūzikas fona, viņi šķiet stipri atšķirīgi, pat margināli. Viņi dzied par visdažādākajām tēmām - par aktualitātēm, par tikai sev nozīmīgām tēmām, par globālām problēmām, par indivīda bezkompromisa situāciju mūsdienu sabiedrībā u.c.

“Tumors” ir nepieciešama un pašsaprotami radusies reakcija uz apkārt notiekošo, “Tumors” ir kliedziens izplatījumā, negaidot atbildi. Lielākā grupas vērtība, manuprāt, ir tieši lirika, ko viņi “ietērpj” spilgtos koncertšovos un izaicinošā skatuves imidžā. Klausoties viņu mūziku, nostiprinās pārliecība, ka par visu, kas sāp un nodarbina prātu, iespējams arī veselīgi pasmieties (vai neveselīgi paņirgāties – atkarībā no situācijas nopietnības).
...

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu