Patriotiskās noskaņās Cēsīs noslēgušies astotie baptistu Dziesmu svētki

Iegūstot plašu klausītāju atsaucību, patriotiskās skaņās ir izskanējuši Latvijas baptistu draudžu VIII Dziesmu svētki "Dziesma Latvijas dvēselei," kas no 13.-19. jūlijam norisinājās Cēsīs.

"Esmu pārsteigts, ka svētku uzrunās varu dzirdēt neliekulīgu un patiesu patriotisma noti par mūsu zemes vērtībām, laimes lāča meklēšanu un mīlestību pret Latviju. Klausoties dziesmās, jauniešu koncertā, dziedot kopā Latvijas himnu, rodas jauns spēks un piepildījums, lai ietu un strādātu tālāk. Aicinu jūs atgriezties Cēsīs, lai atkal šeit varētu skanēt dziesmu svētki, jo mūsu pilsētai vēl daudz ir ko dot," pateicībā par aizvadītajiem dziesmu svētkiem baptistu draudžu kongresā teica Cēsu pilsētas mērs Jānis Rozenbergs.

Astotajos baptistu dziesmu svētkos plaši tika apmeklēts gan pianista Reiņa Zariņa solokoncerts Vidzemes koncertzālē "Cēsis", gan svētku atklāšanas, jauniešu un dažādu mūziķu koncerti Svētā Jāņa baznīcā, kā arī Cēsu pils parka estrādē notiekošais lielkoncerts un ekumēniskais dievkalpojums.

Par spīti lietainajiem laika apstākļiem dziesmu svētku lielkoncerts Cēsu pils parka estrādē bija plaši apmeklēts. Trīs stundu garajā koncertā bija dzirdamas daudzas garīga un patriotiska satura dziesmas, kuras izpildīja 350 liels draudžu kopkoris, dažādi muzikālie sastāvi, ansambļi un solisti. Dziesmu izpildījumu paspilgtināja horeogrāfijas elementi, kad koris, izmantojot dziesmu mapītes, attēloja jūras viļņus, lidojošus putnus un citus skaņdarbos dzirdamus vārdu fragmentus. Svētku kulminācijā izskanēja komponista Ērika Ešenvalda pavadītā "Dvēseles dziesma", kurai līdzi dziedāja gandrīz visi koncerta apmeklētāji.

Svētkus noslēdza kopīgs ekumēnisks dievkalpojums, kurā piedalījās ap 1000 cilvēku. Dievkalpojumu vadīja Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainārs Baštiks, sveicienus teica luterāņu un katoļu draudžu pārstāvji, bet svētrunu sludināja baptistu bīskaps Pēteris Sproģis. Dievkalpojums Cēsu pils parka estrādē noslēdzās ar kopīgu aizlūgumu par latviešu tautu un Cēsu pilsētas iedzīvotājiem.

"Mēs esam aicināti dziedāt jauno dziesmu, kas atnes ticību, iedrošinājumu un veselīgu darbošanos nevis veco negāciju, kurnēšanas un neticības dziesmu.  Brāļu draudžu kustība 18.gadsimtā mūsu tautā atnesa garīgu atmodu, izglītību, morāli, latviešu identitāti un dziesmu svētkus, ieliekot pamatus mūsu valsts tapšanai. Taču vēlāk šī kustība apslāpa, jo tā sāka dziedāt "veco dziesmu", izolējot sevi no sabiedrības un kritizējot tos, kas netic. Mums no tā ir jāmācās. Baptistu draudzēm Latvijā ir jābūt pieejamām un aktīvām, lai sabiedrībā nestu iedrošinājumu, atbalstu un garīgu gaismu," aizvadītajos dziesmu svētkos savā uzrunā teica Latvijas baptisu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Latvijas baptistu draudžu Dziesmu svētkiem šogad apritēja 90 gadi un tie norisinās ik pēc pieciem gadiem. Šī tradīcija iesākās pirmās neatkarīgās Latvijas laikā 1925. gadā Liepājā un tiek turpināta vēl šobrīd. Šo svētku mērķis ir vienot baptistu draudzes, stiprināt Latvijas iedzīvotāju kristīgo identitāti un lūgt par Dieva svētību latviešu tautai.

Vairāk par Cēsīs notikušajiem baptistu dziesmu svētkiem tuvākajā laikā varēs atrast mājas lapā: www.lbds.lv.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu