"Liepājas Simfoniskais Orķestris" koncertēs Latgalē

Pēc sezonas atklāšanas koncertiem Rīgā un Liepājā Liepājas simfoniskais orķestris Imanta Rešņa vadībā ar krievu mūzikas programmu "Umurkumura ainiņas" dosies uz Latgali.

"Liepājas Simfoniskais Orķestris" 25. septembrī viesosies Daugavpils Biedrības namā (plkst. 18.00), bet 26. septembrī Rēzeknes Kultūras namā (plkst. 18.00).

Kopā ar orķestri muzicēs četri lieliski Latvijas basi – Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Sergejs Martinovs un Armands Siliņš. Koncerta konferansjē būs Liepājas radio klausītājiem labi pazīstamais DJ Marsels, bet programma atainos plašu krievu mūzikas spektru.

Par Kijevā dzimušo krievu komponistu Aleksandru Mosolovu (1900–1973) zinām nepelnīti maz. Viņa māte bijusi dziedātāja Maskavas Lielajā teātrī un pēc vīra nāves apprecējusi prominentu krievu mākslinieku. Ģimene piederējusi pie krievu inteliģences, un, iespējams, tieši radošā vide, kurā audzis komponists, rosinājusi A. Mosolovu pievērsties jaunajai, avangardiskajai krievu mūzikai. Pie Mosolova atzītākajiem opusiem pieder Pirmais klavierkoncerts un simfoniskās epizodes Fabrika. Mašīnu mūzika – kas bija daļa no ieceres baletam Tērauds. Šī mūzika tapusi no 1926. līdz 1928. gadam, tā spilgti ataino konstruktīvisma idejas Mosolova daiļradē.

Rodiona Ščedrina (1932) Draiskās častuškas top komponista brieduma gados līdz ar viņa pirmo operu Ne tikai mīla (1961), kurā arī izmantotas krievu častuškas. Pēc žanra šī kompozīcija veidota kā Koncerts orķestrim (1963) un tajā, līdzīgi kā operā, asprātīgi ievīti častušku motīvi, stāstot par savdabīgo mentalitāti un tās rakstura izpausmēm.

Dmitrija Šostakoviča Džeza svīta un divas bilžu kastes kuplinās koncerta programmu. Šostakoviča kantāte Antiformālistiskā bilžu kaste, jeb, izmantojot oriģinālā doto nosaukumu Раёк, nopietni runā par nopietno, tādējādi padarot to smieklīgu. Šo darbu Šostakovičs raksta pēc komponista Modesta Musorgska sacerējuma ar nosaukumu Раёк parauga, ko pēdējais savukārt darinājis 1871. gadā, izsmiedams sava laika oficiālos kritiķus un konservatīvos kolēģus komponistus. Šostakoviča iecere acīmredzot bijusi iepazīstināt publiku ar biedru Staļina, Ždanova un Šapilova runām no ideologu sapulcēm par formālismu. Atgādināsim, ka 1940. gadu beigās PSRS tika aizliegti vairāku komponistu darbu atskaņojumi, skaņražus apsūdzot formālismā. Šostakoviča bilžu kasti veido oriģinālas stenogrammas no minēto biedru un komponistu tikšanās reizēm. Pirmatskaņojumu opuss piedzīvoja tikai 1987. gadā, kad Ņujorkas Kārnegija zālē to atskaņoja Mstislavs Rostropovičs. Līdz tam – gandrīz 30 gadus (Šostakovičs Antiformālistisko bilžu kasti rakstījis no 1948. līdz 1959. gadam) šis darbs nogulēja komponista rakstāmgalda atvilktnē.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu