Koncerts no 92 skaļruņiem Doma laukumā

Ar divu Pjēru - elektroniskās mūzikas leģendas Pjēra Anrī (79) un mūzikas mašīnu meistara Pjēra Bastjēna (54) elektroakustiskās mūzikas bezmaksas koncertu Doma laukumā 21.jūnijā, pulksten 21:00.

Ar šo arī būs noslēgsies Francijas Pavasaris. Anrī uzstāšanās būs skaņu „teātris”, kura laikā mūzika plūdīs no 92 skaļruņiem, kas būs izkārtoti visapkārt Doma laukumam. Koncertu rīko Skaņu mežs sadarbībā ar Francijas Pavasari un Rīgas domes Kultūras departamentu.

Anrī, līdzās tādiem mūziķiem kā Karlheincs Štokhauzens, Pjērs Bulēzs un Žans Žaks Perejs, ir viens no nedaudzajiem vēl dzīvajiem elektroniskās mūzikas pamatlicējiem. Anrī elektronikā aizsāka tā dēvēto musique concrete jeb konkrētās mūzikas virzienu. Atšķirībā no tradicionālajām kompozīcijām, kas sākas abstrakti, ar notīm, konkrētās mūzikas autori 1950.gados aizsāka izmantot „konkrētas” skaņas, tostarp dabas un vides skaņas, eksperimentēt ar tām un veidot no tām kompozīcijas.

Mūziku Anrī ir studējis Parīzes Nacionālajā Mūzikas konservatorijā, tostarp komponista Olivjē Mesiāna (Olivier Messiaen), perkusionista Fēliksa Paserones un pianistes Nadjas Bulanžē klasēs. Tomēr tradicionālie instrumenti Anrī neaizrāva. Tā vietā viņš deva priekšroku eksperimentiem ar nemuzikāliem skaņu avotiem. Ar laiku viņš sāka kompozīcijās iesaistīt trokšņus - uz tā fona nav visai pārsteidzoši, ka vispirms viņš piesaistīja uzmanību kā perkusionists. 1949. gadā Anrī satiek citu konkrētās mūzikas pionieri Pjēru Šēferu un šī tikšanās ir nozīmīga viņa turpmākajā karjerā. Viņi kopā rada Simfoniju vientuļam cilvēkam (Symphonie pour un homme seul). Līdz 1958. gadam Anrī ir Konkrētās mūzikas pētījuma grupas (Groupe de Recherche de Musique Concrčte, GRMC) darbu vadītājs Francijas radio. Tad Anrī radio pamet un nodibina savu studiju APSOME, kas kļūs par pirmo privāto eksperimentālās un elektroakustiskās mūzikas studiju.

1955. gadā Simfoniju vientuļam cilvēkam iestudēja Moriss Bežārs, turpinot sadarbību ar Anrī vēl 15 baletos. Kopā ar Anrī strādājuši arī horeogrāfi Žoržs Balanšins, Karolīna Karlsone, Mērss Kaningems un Alvins Nikolajs. Izrādes veidotas arī kopā ar Īvu Kleinu, Žanu Degotē, Žoržu Matjē, Nikolā Šoferu un Tjeriju Vensē.

Savukārt Bastjēns ir mūzikas „robotu” jeb mehānismu meistars. Lai arī Sorbonnas Universitātē viņš studēja 18.gs franču literatūru, doktora disertāciju rakstot par pirmssirreālistu literatūru, jau no bērna kājas Bastjēnu aizrāva mūzikas mehānismu meistarošana. Bastjēns ir izveidojis pats savu mājas orķestri, kas sastāv no desmitiem „robotu”, tautas mūzikas instrumentu un sadzīves priekšmetu. Šo mehānismu kopumu Bastjēns dēvē par Mecanium. Iespējams, pateicoties dadaistu mākslas ideju ietekmei uz viņa laikabiedriem, Pjērs Bastjēns ar savām šķietami absurdajām, taču asprātīgajām metodēm tiek aicināts strādāt ar tādiem ievērojamiem māksliniekiem kā britu dziedātāju un komponistu Robertu Vaijetu, Dominiku Bažē, The Trottola Circus, Paskālu Komelādu, Pjeriku Sorēnu, DJ Low un modes dizaineri Isē Mijaki. Francijas pavasara ietvaros šis netipiskais mākslinieks kopā ar savām mūzikas mašīnām multimediālā priekšnesumā sasaistīs mūziku, video un instalāciju.

Koncertu organizē festivāls Skaņu mežs sadarbībā ar Rīgas domes Kultūras departamentu un Francijas Pavasari. Ieeja bezmaksas. Informācija: www.skanumezs.lv , www.francijaspavasaris.lv , www.pierrebastien.com , www.rdkp.lv

Programma:

21:00: Pjērs Anrī (Pierre Henry) - skaņdarbs Pulsācija (Pulsation), ilgums - 1 stunda 8 minūtes

22:30: Pjērs Bastjēns (Pierre Bastien) - skaņdarbs ar videoprojekciju Mehanoīdu mūzika (Mecanoid Music), ilgums - aptuveni 45 minūtes

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu