XIV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls noslēgsies piektdien ar koncertu "Lāsojiet, debesis!"

Anna Paula Pujēna, 25.09.2015., 06:47

Piektdien, 25. septembrī, plkst. 19.00 Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē ar koncertu "Lāsojiet, debesis!" noslēgsies XIV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls.

"Lāsojiet, debesis!" Koncertā piedalīsies Kristīne Adamaite (ērģeles), Jolanta Strikaite-Lapiņa (soprāns) un Artis Sīmanis (alta saksofons).

XIV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls noslēgsies 25. septembrī plkst. 19.00 ar koncertu "Lāsojiet, debesis!", kurā piedalīsies plaši pazīstamā ērģelniece Kristīne Adamaite, Jolanta Strikaite-Lapiņa (soprāns) un Artis Sīmanis (alta saksofons), izpildot Johana Sebastiana Baha darbus, kas programmā mijas ar latviešu komponistu jaunākajām kompozīcijām.

Kristīne Adamaite ir mācījusies vairākās mūzikas skolās, tai skaitā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru klasi, vēlāk ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē, zināšanas vēl papildinājusi Nīderlandes Enshedes Mūzikas augstskolā. Šobrīd K.Adamaite ir ērģeļspēles pasniedzēja. Kopš studiju laika regulāri koncertē gan kā soliste, gan sadarbojas ar koriem un citiem solistiem.

Jolanta Strikaite-Lapiņa studē maģistratūrā Latvijas Mūzikas akadēmijā, uzstājusies kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķsetri, taču liepājniekiem J.Strikaite-Lapiņa drīzāk pazīstama ar savu dalību dažādās muzikālās izrādēs, tostarp Liepājas teātra izrādē "Vestsaidas stāsts", atveidojot Marijas lomu.

Artis Sīmanis ir Rīgas saksofona kvarteta dibinātājs un vadītājs, kopš 2007. gada – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors. Par saksofonmūzikas popularizēšanu 2010. gadā A.Sīmanis apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni. Gadu laikā viņš ir muzicējis gan kā solists, gan dažādos sastāvos, arī ar Kristīni Adamaiti un Jolantu Strikaiti.

Koncerta "Lāsojiet, debesis!" programma veidota, apvienojot četrus Johana Sebastiana Baha darbus ērģelēm un latviešu autoru Jura Karlsona, Jāņa Lūsēna un Kārļa Lāča jaunākās kompozīcijas tieši šādam trio sastāvam – soprāns, saksofons un ērģeles.

Jura Karlsona meditatīvu noskaņu cauraustais opuss "Mēnesgaismas dārzs" ar Jāņa Poruka dzeju tika pirmatskaņots 2014. gada pavasarī. Tā paša gada decembrī pirmatskaņojumu piedzīvoja Kārļa Lāča "Rorate coeli" (Lāsojiet, debesis!), bet jaunākais no skaņdarbiem, kas pirmatskaņots tikai 2015. gada februārī, ir Jāņa Lūsēna dziesmu cikls ar austriešu rakstnieka, prozaiķa un dzejnieka Rainera Marijas Rilkes dzeju no krājuma "Stundu grāmata" (1905).

Jānis Lūsēns sava darba pieteikumā raksta: "Rilke savā dzejā ar Dievu sarunājas kā ar labāko draugu. Viņa dzejas mistika rada jaunu garīgu pieredzi, un radītais tēls ir spēcīgāks par vārdiem."

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un interneta vietnē bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ir atlaides.

Šā gada Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls, pēc kārtas jau četrpadsmitais, notika no 18.-25. septembrim ar koncertiem Liepājā un Kuldīgā.

Festivāla ieskaņā tika atklātas divas izstādes – fotoizstāde "Fotomirkļi" kafejnīcā "Darbnīca" un bērnu zīmējumu izstāde bibliotēkā "Vecliepājas rūķis". Abas izstādes būs apskatāmas līdz pat 30. septembrim.

XIV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivālu atbalsta Valsts Kulūrkapitāla fonds, Liepājas Kultūras pārvalde, Liepājas pilsētas dome un Kuldīgas novada pašvaldība. Plašāka informācija par festivālu pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv.


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Prāta darbnīca - ļauj prātam darboties!
Padalies priekā
Ciao, volevo sapere il tuo prezzo.

MiaSax

Zdravo, htio sam znati vašu cijenu.

DimaSax

ЛАДА деталь: качественные автозапчасти, которые не подведут каталог запчастей ваз <a href=zapchasti-vaz-01.ru>zapchasti-vaz-01.ru</a> .

lada_detal_vlmt


ienāktreģistrēties