ASV komponistu kora mūzika un spiričueli

Koncertā ASV komponistu koru mūziku un populārus spiričuelus atskaņos Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, džeza balss Intars Busulis, spožais džeza pianists Harijs Bašs, kā arī uzticamā un perfektā jazz continuo grupa – sitaminstrumentālists Māris Briežkalns un kontrabasists Andris Grunte. Koncerts notiks piektdien, 4. aprīlī Mazsalacas kultūras centrā pl. 19.00 un sestdien, 5. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā pl. 19.00. Kori „Latvija” pirmo reizi diriģēs .

Programmā Leonarda Bernsteina, Semjuela Bārbera, Rendela Tompsona, Brenta Maikla Deividsa, Erika Vitakra kompozīcijas.

Divkārtējais Pulicera prēmijas laureāts Semjuels Bārbers (1910–1981) ir viens no Amerikā un Eiropā populārākajiem un atskaņotākajiem ASV komponistiem. Slavenākais Bārbera opuss ir viņa sērīgi daiļais Pirmā stīgu kvarteta Adagio, kas labāk pazīstams paša komponista veidotā versijā kamerorķestrim vai, kā programmā „Made in USA”, jauktajam korim ar kanonisko mesas tekstu „Agnus Dei” („Dieva Jērs”). Savukārt no Bārbera kora triptiha „Reinkarnācijas” skanēs trešā daļa „Matu sproga” („Coolin”) – etīde par mīļotās zeltainajām cirtām.

No diriģenta un komponista Leonarda Bernsteina (1918–1990) programmā iekļauta fascinējošā dziesma „Cīrulītis”, kas ir fragments no mūzikas Žana Anuija tāda paša nosaukuma lugai par Žannu d’Arku.

Hārvarda universitātes absolventa, skaņuvalodas tradicionālista Rendela Tompsona (1899–1984) „Alleluia” 1968. gadā bija visu koru dziesmu kora dziesma jeb bestsellers.

Citu laikmetu pārstāv un Tompsonam līdzīgu popularitāti kormūzikas jomā ieņem dāņu izcelsmes amerikānis Mortens Lauridsens (1943), no kura daiļrades dzirdēsim Kristus piedzimšanas moteti „O magnum misterium” („O, lielais brīnums, noslēpums”).

Savu nišu ASV mūzikā ieņem Brents Maikls Deividss (1959) komponists un flautists, Stokbridžas mohikānis, Amerikas indiāņu reliģijas pētnieks. Viņš komponējis citstarp „Kronos” kvartetam, vokālajai grupai „Chanticleer” un Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Radījis jaunu mūzikas versiju 1920. gada filmai „Pēdējais mohikānis”. Viņa mohikāņu vārds ir Zilgmais taurenis. „Slēgtie rati” (1923) ir pasaules kinovēsturē pirmais episkais vesterns, pabeigts 1923. gadā. „Vaļējie rati” („The Un-Covered Wagon”) ir ne tikai 1923. gada kinoparodija par pirmo vesternu, bet arī Brenta Maikla Deividsa visnotaļ nopietns skanošs vēstījums, kura pamatdoma – indiāņu dziļā izpratne un zināšanas par Ziemeļamerikas kontinentu netika atklātas 1923. gada vesternā un arī mūsdienās tās tiek mīcītas kaut kur zem Amerikas progresa mežonīgajiem riteņiem.

Simfoniskās un kormūzikas autora Erika Vitakra (1970) atraktīvā un cilvēcīgi uzrunājošā mūzika Latvijā labi pazīstama no koru „Kamēr...” un „Balsis” koncertprogrammām. Programmā „Made in USA” dzirdēsim Vitakra viedokli par to, kā skan Leonardo da Vinči sapņi, kā arī pateicības dziesmu „Ūdeņu nakts” ar dzeju, ko radījis Nobela prēmijas laureāts no Meksikas Oktāvio Pass.