Latvijā pirmo reizi Antonio Vivaldi opera „Il Giustino”

VSIA Latvijas Koncerti piedāvā Antonio Vivaldi operas „Il Giustino” koncertuzvedumu, kurā komponista rakstāmspalvai raksturīgā vieglumā, spējās noskaņu maiņās un dzirkstošā virtuozitātē tiks stāstīts par mīlētājiem un karotājiem, varoņiem un gūstekņiem, pārpratumiem un brīnumiem.

Sestdien, 24. novembrī pl. 19.00 Melngalvju namā opera Il Giustino Latvijā tiks atskaņota pirmo reizi.

Solisti: kontrtenori - brits Čārlzs Hamfrijs, kas koncertējis Rīgas Domā kopā ar Sergeju Jēgeru un igaunis Risto Jōsts, kas izsenis ir ansambļa „Sansara” sadarbības partneris un Rīgas publiku priecējis ar teicamām Vivaldi interpretācijām. Dziedās arī Latvijas radio kora trīs solisti: Ieva Ezeriete, Elīna Libauere un Aigars Reinis.

Instrumentālistu kodols ir ansambļa „Sansara” mūziķi, kas spēlēs kopā ar izciliem un kopīgā saspēlē pārbaudītiem meistariem no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Šveices. Būs īstas baroka trompetes, obojas un ģitāra.

Idejas iedvesmotāja un īstenotāja ir vijolniece Lāsma Meldere.

Antonio Vivaldi komponēja skaņdarbus, kas popularitātes un demokrātiskuma ziņā atrodas klasiskās mūzikas sarakstu galvgalī. 20. gadsimta sākumā vairāki vācu pētnieki ieinteresējās par tā saucamo seno mūziku. 1926. gadā kādā Pjemontas klosterī, kurš vēlējās izpārdot savu arhīvus, pieaicinātais muzikologs Alberto Džentili atrada ap 100 koncertu, 12 operas, 29 kantātes - kopā 14 sējumus labi aizmirstas Vivaldi mūzikas, kas šobrīd glabājas Turīnas Nacionālajā bibliotēkā. 1960. gados popularitātes gājienu sāka „Gadalaiki”, „Gloria” un vēl daži darbi.

Vivaldi kādās piezīmēs darījis zināmu, ka viņa darbu sarakstā minamas 94 operas, tomēr līdz mūsu dienām saglabājušies 22 šī žanra paraugi, un ir ziņas par apmēram 50.

Operu „Il Giustino” Antonio Vivaldi komponēja 1724. gada Romas karnevālam. Tas ir stāsts par zemnieku Džustīno, kas nolemj kļūt par karotāju, tiek pieņemts Bizantijas valdnieka Anastasio armijā, izglābj sagūstīto valdnieka sievu Ariadni no jūras briesmoņa, pārpratuma pēc tiek apsūdzēts Ariadnes nomaitāšanā, iemīl valdnieka māsu Leokastu un beigu beigās laimīgi apprec to, jo liktens rokas laicīgi atvērts tēva kaps pavēsta, ka Džustīno dzīslās plūst karaliskas asinis un viņš patiesībā ir brālis ļaunajam Āzijas valdniekam, kas gribēja iekarot Anastasio pārvaldījumus.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu