Septiņu oktāvu izjūtu amplitūda pianistes Elīnas Bērtiņas solo koncerta debijā

VSIA Latvijas Koncerti šā gada 2. maijā Melngalvju namā pl. 19.00 organizē jaunās pianistes, starptautisko konkursu laureātes, Elīnas Bērtiņas pirmo publisko solo koncertu.

Viņas spēlei raksturīga pasteļkrāsu sievišķība, stingrs tvēriens un ass prāts. Elīnas Bērtiņas beneficē – pavasarīgi pastorāls Bēthovens, lietišķi kareivīgs Prokofjevs un apgarots Ferencs Lists, kas lasa Dantes "Dievišķo komēdiju".

Elīna BĒRTIŅA (1982) muzikālo izglītošanos sāka Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, kur mācījās pie Ligitas Muižarājas un Ilzes Graubiņas; kopš 2001. gada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studente profesora Sergeja Osokina klasē - patlaban maģistrantūrā. Meistarību papildinājusi, gadu mācoties Berlīnes Mākslu universitātē pie Lāslo Šimona, kā arī piedaloties meistarklasēs Francijā (pie Dominika Merlē) un Zviedrijā (pie Petra Geņuša). Piedalījusies vairākos starptautiskos konkursos, guvusi laurus Jāzepa Vītola pianistu konkursā (2002), Osijekas konkursā Horvātijā (2001), Jiveskiles konkursā Somijā (1996), konkursā "Jūrmala" (1995). Saņēmusi Latvijas Mūzikas akadēmijas un Hansabankas gada balvu 2005. Ar panākumiem atskaņojusi Marģera Zariņa ciklu Grieķu vāzes kopā ar Liepājas simfonisko orķestri un Olštinas simfonisko orķestri diriģenta Imanta Rešņa vadībā. Uzstājusies arī ar Andra Vecumnieka diriģēto JVLMA studentu simfonisko orķestri, kā arī muzicējusi ar dažādiem kameransambļiem, tajā skaitā VSIA Latvijas Koncerti rīkotajā festivālā "Rudens kamermūzikas dienas 2006".

Ludviga van Bēthovena 15. klaviersonāte desmit gadus pēc komponista nāves ieguva nosaukumu Pastorālā, krusttēvs bija tas pats vīrs, kas izdomāja Apasionātu – Hamburgas izdevējs Krancs. Nosaukumam var atrast pamatojumu: šī sonāte ir tuva radiniece Bēthovena Sestajai simfonijai, kurai pats meistars deva programmu ar dabas elementu ievērojamu klātbūtni. „Neviens nespēj tā mīlēt dabu, kā es,” teicis Bēthovens. Šī sonāte ir pierādījums tam.

Ferenca Lista "Pēc Dantes lasījuma" pēc autora dotā žanra apzīmējuma ir fantāzija quasi sonāte. 1830. gados Lists bija aizrāvies ar Dantes "Dievišķo komēdiju", un šajā episkajā opusā spilgti un neaizmirstami tēloti elles loki. Zobu trīcēšanu un klabēšanu patīkami atsvaidzina Frančeskas da Rimini un Paolo Malatestas transcendentālie un skaistie mīlas motīvi.

Sergeja Prokofjeva Astotā klaviersonāte ir viena no trim, kas radušās Otrā pasaules kara laikā, caur ko tiek sauktas par "Kara sonātēm". Astotās sonātes aprakstu tēlaini zīmējis Svjatoslavs Rihters: „Sonātē ir zināms smagums. Taču tas ir dāsns smagums kā ābelei, kas līkst zem augļu pārpilnības”. Atšķirībā no abām pārējām kara sonātēm ievērojama vieta te piešķirta meditatīvām noskaņām.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu