Antimatter „Leaving Eden” pa taisno no Hara!

Jā,jā, depresīvais latvieti. Gada skumjākais koncerts ir klāt.

Nu vēl jau nav, bet būs gan. Ja vien pēc šitā raksta izlasīšnas brāļi Ilmāri neizštukos savu jauno programmu prezentēt drusku tuvāk Mildas statujai. Tas nu tā.

Atradu pastkastē lidoni, kā viņus tagad sauc - reklāmlapas. Gada skumjākais koncerts - jau sadomājos,ka XXXXXXXXX (viens X - viens burts) atkal dziedās- tas ir gana skumji, ka post padomju perdeklis savos gados vēl piesārņo gaisu. Labi,labi, viens divi gabali jau nav slikti, bet tas XXXXXXXXX (viens X - viens burts) man nu nekad nav paticis, it īpaši kad ar YYYY (viens Y-viens burts,akuzatīvā) dejoja, manā acu priekšā.

Ķeramies pie... lietas.
Pametot Ēdeni.
Man ar angļu valodu reizēm tā tā,jo nekad nevar īsti saprast, kura no 5ām vārda nozīmēm būtu atbilstošāka.
Reiz tulkoju vienu albuma nosaukumu un sanāca - tavas mājas manā kājstarpē.

Pa dziesmām - jā, hīts te ir patiešām "Leaving Eden" - akustisks un iezāģīgām gičām, un tā balss.

Skumji, nudien. Tās pat nav gaudas vai tā, ka gribas vienkārši iedzert lielāku daudzumu citramonu, ar šņabi, protams. Un skumji ne tāpēc, ka minorīgais tonis visur cauri, skumji, jo dziesmu vārdi ir gana trāpīgi - tā, it kā tu klausītos stāstus, tādus personīgus, par pasauli, kurā pats dzīvo, kurā tava mīlestība iespaido ticēt pat sapņiem, ļoti personīgs un skarbs albums.

Par to kas bija, nebija, kā bija un kāpēc.
Bet nepārproti - tas nav tik tieši, kā gribētos. viss ir smuki salikts,lai tu pats noķertu vajadzīgo domu, jo mūzika rada tikai noskaņu. Atbildes un lidojumus veic tu pats.

Skumji, jā. Nudien. Bet tas ir daudz patiesāk un vienkāršāk, kā tuci tuci,lala lala.
Laikam- patiesāk. No sirdz un rajona.

Ion - šito nav dzirdējis.
Anathema - jāpaklausās.

Uzdošos par žurnālistu, ja atradīšu vec veco apliecību un iešu klausīties dzīvajā novembrī.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz rakstu sarakstu