Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām

Franču filozofs Ž. F. Liotārs (Lyotard, 1924 – 1998) ir viens no visvairāk citētajiem 20. gadsimta autoriem kultūras un mākslas sfērā. “Postmoderno stāvokli” var uzskatīt par viņa vispopulārāko darbu, ko autors ir nodēvējis par “pārskatu par zināšanām attīstītajās sabiedrībās”. Pats Liotārs šī darba sakarā kodolīgi raksturo sevi kā “filozofu un nevis ekspertu. Pēdējais zina, ko viņš zina un ko viņš nezina, pirmais to nezina. Viens izdara slēdzienus, otrs izjautā [..]”. Neskatoties uz plašo tēmu loku, kas tiek skarts šajā grāmatā, pamatā tā ir filozofa skatījums uz zināšanu darbību pasaulē un šīs darbības nozīmi cilvēka dzīvē, īpaši audzināšanas un izglītības laukā. Liotārs skata zināšanas kā zinātnes un naratīva attiecības un iezīmē “lielo naratīvu” – universālu skaidrojumu teoriju - sairumu un modernisma beigas. Tā vietā aktuālās zināšanas daudz precīzāk raksturo postmodernais stāvoklis – naratīvi, kas pārstāv un ietver sevī centienu, pārliecību, vēlmju atšķirību un dažādību. Liotārs arī tiek uzskatīts par vienu no postmodernisma teorētiķiem, un par šo tēmu viņš ir sarakstījis vairākus darbus, pievēršoties filozofijas, mākslas un politikas analīzei.

“Postmodernais stāvoklis” ir piektā grāmata “Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumu sērijā”, - kopš 2005. gada Laikmetīgās mākslas centrs tās ietvaros ir izdevis Valtera Benjamina, Volfganga Velša, Rolāna Barta un Morisa Merlo – Pontī darbus. Nākamā sērijas grāmata, kas tiks izdota šovasar, ir amerikāņu autores Sūzenas Zontāgas pazīstamais darbs “Par fotogrāfiju”.


Ž. F. Liotāra grāmatas izdošanu ir atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Francijas Kultūras centrs Rīgā.

Informatīvie atbalstītāji: žurnāli Studija, Fotokvartāls, Rīgas Laiks, portāls Satori