Jaunais žurnāla "Dizaina Studija" numurs
Anna Iltnere, 17.07.2008., 19:55Numura tēma – JAUNS un vēl JAUNĀKS
Jaunajā numurā lasi:
NOTIKUMI
o Map Latvia ikgadējā grafiskā dizaina konkursa Map Contemporary 2008 rezultāti. Kā godalgotos darbus vērtē eksperti un cik, viņuprāt, auglīgs ir mūsmāju grafiskais dizains, lasāms Andas Bolužas sagatavotajā materiālā “Aptauja 4x4”. “Konkursā redzēju daudzus darbus, ko es pats nesauktu par dizainu. Tie bija stila risinājumi. (..) Es teiktu: lūdzu, sāciet ar ideju un tikai pēc tam domājiet, kā to dekorēt!” (Mihels de Būrs, Studio Dumbar, Nīderlande)
o Jūrmalas pilsētas muzeja jaunatklātā un radošās laboratorijas “H2E” dizainētā pastāvīgā ekspozīcija “Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsture”. Tās ietvaros aplūkojamā Dd studio un Dd laboratory veidotā digitālā ekspozīcija izceļas starptautiskā multimediju festivālā FIAMP 2007 un gūst godalgu.
o Anda Boluža viesojas Stokholmā un apmeklē zviedru grafiskā dizaina un ilustrāciju konkursa Kolla! uzvarētāju darbu izstādi. “Lai gan Latvijā ilustrācijai tiek veltīts šaubu pilns skatiens, (..) pasaulē tā ir gan tradicionāls, gan eksperimentāls, plaši praktizēts radošu cilvēku izpausmes veids.” (Anda Boluža)
o Daudzfunkcionālajā izstāžu zālē “D.FAB.” apskatāma dizainera Armanda Vecvanaga personālizstāde.
o Starptautiskais keramikas simpozijs Intonation 2008 Vācijā. Dalību ņēma arī keramiķe Valda Podkalne, kas gūtos iespaidus un simpozija specifiku dara zināmu “DS” lasītājiem.
o Tiem, kam atvaļinājums, Jana Kukaine piedāvā iespējamo maršrutu dizaina pastaigai Parīzē. “Parīzes dizaina piedāvājums ir gana bagātīgs un daudzveidīgs, lai apmierinātu untumaināko dizaina gardēdi.” (Jana Kukaine)
VIEDOKLIS
Vai dizains var kļūt par Latvijas vērtību?
Ekonomists un rakstnieks Māris Bērziņš pauž pārdomas rakstā “Ceturtais D un ekonomika”
“Latvijā ražotām precēm tiek pievienots pārāk maz Latvijas vērtības.”
(Māris Bērziņš)
RADĪTS LATVIJĀ
o Ilze Martinsone iepazīstina ar uzņēmuma “Nakts Mēbeles” izveidošanās vēsturi, rosīgo tagadni un nākotnes plāniem. “Es strādāšu ar dizaineriem!” (Juris Griķis, uzņēmuma “Nakts Mēbeles” direktors)
o Holandes Dizaina dienu ietvaros Latvijā ciemojās dizainere Māra Skujeniece, lasot lekciju, piedaloties seminārā un vadot radošo darbnīcu LMA studentiem. Kas jauns viņas radošajā darbībā, kāda ir profesionālā interese par iespējām te Latvijā u.c. atbildes lasāmas Janas Kukaines sarunā ar dizaineri.
DIZAINA IZGLĪTĪBA
o Ilze Martinsone iepazīstas ar LMA bakalauru un maģistru darbiem Vides mākslas un Funkcionālā dizaina katedru diplomdarbu skatēs un izdara vērtējumu. “Skaidrs, ka mākslinieks spēj ģenerēt idejas – konceptu un formu –, taču nav gatavs tehniskiem risinājumiem. Sapnis par vairāku augstskolu sadarbību, ņemot vērā vietējās ieražas – inerci un viensētas principu –, laikam ir murdziņš.” (Ilze Martinsone)
o Vai Latvijas izglītības sistēmai ir nepieciešama revolūcija? Kas ir Latvijas dizains? Vai mums ir Latvijas dizaina attīstības vīzija? Inese Pētersone aptaujā gan pašmāju, gan ārvalstu ekspertus un noskaidro viņu viedokli par pēdējā laikā samilzušajiem jautājumiem. “Specifiska dizaina izglītības problēma Baltijas reģionā, kurā ir tikai jaunas un nelielas ražotnes, varētu būt tā, ka ražošanas speciālistiem nav iespēju (..) iemācīties izprast dizainu kā savas ražotnes attīstības stratēģiju.” (Masajo Ave, profesore, Igaunijas Mākslas akadēmijas Produktu dizaina fakultātes vadītāja)
o Eindhovenas dizaina akadēmijai pagāšgad apritēja 60 gadi. Akadēmija pēdējos 10 gados ir guvusi pasaules mēroga slavu un atzinību, daudzu šodienas dizaina spīdekļu vidū atpazīstot savus absolventus. Anna Iltnere iepazīstina ar Eindhovenas dizaina akadēmijas vēsturi, izglītības programmu veiksmes noslēpumiem un ievērojamākajiem absolventiem.
TELPA
o Sandra Krastiņa sarunā ar Mareku Birznieku iepazīstas ar trim viņa jaunākajiem īstenotajiem projektiem: jaunatvērto veikalu – salonu Madam BonBon, dzīvokli vīrietim vīrišķīga minimālisma stilā un meistardarbnīcas “Anna Barons” mēbeļu, aksesuāru kolekciju NATURAL LIVING, kas tapusi ar M. Birznieka līdzdalību. “Trīs projekti, kam ir dažādi uzdevumi, tomēr vizuāli tie risināti tik atšķirīgi, ka bez dizainera vārda piesaukšanas diez vai saistītos ar vienu rokrakstu.” (Sandra Krastiņa)
o Holandes dizaina uzņēmums Mattmo pārstāv stratēģisko dizainu un tā klientu virknē atrodami tādi vārdi kā Samsung, Sony Ericsson, Coca-Cola, Nike, Renault, Heineken u.c. Ar uzņēmuma dibinātāju Moniku Mulderi un māksliniecisko vadītāju Paulu fan Rāfesteinu sarunājas Iliana Veinberga par to, kas ir stratēģiskais dizains un cik nozīmīgs tas ir jebkura uzņēmuma attīstībā.
o Inese Pētersone iepazīstina ar divām uzmanību piesaistošām ekspozīcijām šīgada Milānas dizaina mesē – Neoreal un Kasa Digitala,– un ar dizaina studijas Molo jauno tehnoloģiju un materiālu parādi. Kā kopsakaru autore rod acīmredzamo produkta attīstības ķēdīti: ražotājs–tehnoloģijas–dizainers. Un nevis otrādi.
FORMA
o Iepazīstoties ar Milānas dizaina meses I Saloni 2008 šīgada piedāvājumu, Sandra Krastiņa grib mudināt visus pamest iekštelpas un zvilnēt dārzā, jo āra mēbeļu lauciņš plaukst un zeļ, tehnoloģijas attīstās, un pat spilventiņš vairs lietū nesamirks. Otrs autores atlasītais tematiskais grupējums ir mēbeles, kas uzrāda robežu nojaukšanu formu izvēlē. “Kļuvu aizvien pārliecinātāks, ka dizainā – produkta formas veidošanā – pašai formai nav nemaz tik lielas nozīmes. Tas būtiskākais ir, kas līdzās formai kā tādai, tāds kā pirmavots vēstījumam par kustību un starptelpu. Lai radītu jaunu formu, par formu ir jāaizmirst!” (Vesa Konkonens, arhitekts un dizainers)
LAIKS
o Sandra Krastiņa akcentē pasaulē aktivizējušos tendenci – amatnieku roku darba izmantošanu dizainā. “Amatnieks, kas gadsimtiem darbojies, veidojot unikālus un neiedomājami darbietilpīgus priekšmetus, bet nekad netika saukts par dizaineru, nu tiek meklēts visās pasaules malās.” (Sandra Krastiņa)
o Sadaļā “Replika” Magda Blaua piedāvā sireālu priekšmetu kopas ar ačgārnām funkcijām un ironisku piegaršu.
o Kā šī numura “Ikdienas ikonu” Kārlis Vērpe ir izvēlējies saldējuma vafeles konusu. Kas un kad to ir izgudrojis, izrādās nav nemaz tik viennozīmīgi skaidrs.
PIELIKUMS “DIZAINA SKOLA”
Šoreiz numurā – Lozannas Mākslas un dizaina augstskola, tās diplomande Ilze Kalnbērziņa-Prā un Milānas SaloneSatellite.
PIEDALIES KONKURSĀ "DIZAINA IZAICINĀJUMS 2008”!
Plašāka informācija meklējama žurnālā.
Žurnāla apjoms – 80 lpp. plus 2 pielikumi – “Dizaina skola”, kas aktualizē dizaina izglītības īpašo nozīmi un iezīmē dizaina attīstības perspektīvas Latvijā, un nozīmīgāko rakstu tulkojums angļu valodā.
Galvenā redaktore Sandra Krastiņa, galvenās redaktores asistente Anna Iltnere, redaktore Ilze Martinsone, “Dizaina skolas” redaktore Inese Pētersone, māksliniece Ingrīda Zābere.
Žurnāla izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
“Dizaina Studiju” var iegādāties preses kioskos, Jāņa Rozes un Valtera un Rapas grāmatnīcās, galerijā “Istaba”, kā arī izdevniecībā “Neputns” un interneta veikalā www.neputns.lv.
NOTIKUMI
o Map Latvia ikgadējā grafiskā dizaina konkursa Map Contemporary 2008 rezultāti. Kā godalgotos darbus vērtē eksperti un cik, viņuprāt, auglīgs ir mūsmāju grafiskais dizains, lasāms Andas Bolužas sagatavotajā materiālā “Aptauja 4x4”. “Konkursā redzēju daudzus darbus, ko es pats nesauktu par dizainu. Tie bija stila risinājumi. (..) Es teiktu: lūdzu, sāciet ar ideju un tikai pēc tam domājiet, kā to dekorēt!” (Mihels de Būrs, Studio Dumbar, Nīderlande)
o Jūrmalas pilsētas muzeja jaunatklātā un radošās laboratorijas “H2E” dizainētā pastāvīgā ekspozīcija “Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsture”. Tās ietvaros aplūkojamā Dd studio un Dd laboratory veidotā digitālā ekspozīcija izceļas starptautiskā multimediju festivālā FIAMP 2007 un gūst godalgu.
o Anda Boluža viesojas Stokholmā un apmeklē zviedru grafiskā dizaina un ilustrāciju konkursa Kolla! uzvarētāju darbu izstādi. “Lai gan Latvijā ilustrācijai tiek veltīts šaubu pilns skatiens, (..) pasaulē tā ir gan tradicionāls, gan eksperimentāls, plaši praktizēts radošu cilvēku izpausmes veids.” (Anda Boluža)
o Daudzfunkcionālajā izstāžu zālē “D.FAB.” apskatāma dizainera Armanda Vecvanaga personālizstāde.
o Starptautiskais keramikas simpozijs Intonation 2008 Vācijā. Dalību ņēma arī keramiķe Valda Podkalne, kas gūtos iespaidus un simpozija specifiku dara zināmu “DS” lasītājiem.
o Tiem, kam atvaļinājums, Jana Kukaine piedāvā iespējamo maršrutu dizaina pastaigai Parīzē. “Parīzes dizaina piedāvājums ir gana bagātīgs un daudzveidīgs, lai apmierinātu untumaināko dizaina gardēdi.” (Jana Kukaine)
VIEDOKLIS
Vai dizains var kļūt par Latvijas vērtību?
Ekonomists un rakstnieks Māris Bērziņš pauž pārdomas rakstā “Ceturtais D un ekonomika”
“Latvijā ražotām precēm tiek pievienots pārāk maz Latvijas vērtības.”
(Māris Bērziņš)
RADĪTS LATVIJĀ
o Ilze Martinsone iepazīstina ar uzņēmuma “Nakts Mēbeles” izveidošanās vēsturi, rosīgo tagadni un nākotnes plāniem. “Es strādāšu ar dizaineriem!” (Juris Griķis, uzņēmuma “Nakts Mēbeles” direktors)
o Holandes Dizaina dienu ietvaros Latvijā ciemojās dizainere Māra Skujeniece, lasot lekciju, piedaloties seminārā un vadot radošo darbnīcu LMA studentiem. Kas jauns viņas radošajā darbībā, kāda ir profesionālā interese par iespējām te Latvijā u.c. atbildes lasāmas Janas Kukaines sarunā ar dizaineri.
DIZAINA IZGLĪTĪBA
o Ilze Martinsone iepazīstas ar LMA bakalauru un maģistru darbiem Vides mākslas un Funkcionālā dizaina katedru diplomdarbu skatēs un izdara vērtējumu. “Skaidrs, ka mākslinieks spēj ģenerēt idejas – konceptu un formu –, taču nav gatavs tehniskiem risinājumiem. Sapnis par vairāku augstskolu sadarbību, ņemot vērā vietējās ieražas – inerci un viensētas principu –, laikam ir murdziņš.” (Ilze Martinsone)
o Vai Latvijas izglītības sistēmai ir nepieciešama revolūcija? Kas ir Latvijas dizains? Vai mums ir Latvijas dizaina attīstības vīzija? Inese Pētersone aptaujā gan pašmāju, gan ārvalstu ekspertus un noskaidro viņu viedokli par pēdējā laikā samilzušajiem jautājumiem. “Specifiska dizaina izglītības problēma Baltijas reģionā, kurā ir tikai jaunas un nelielas ražotnes, varētu būt tā, ka ražošanas speciālistiem nav iespēju (..) iemācīties izprast dizainu kā savas ražotnes attīstības stratēģiju.” (Masajo Ave, profesore, Igaunijas Mākslas akadēmijas Produktu dizaina fakultātes vadītāja)
o Eindhovenas dizaina akadēmijai pagāšgad apritēja 60 gadi. Akadēmija pēdējos 10 gados ir guvusi pasaules mēroga slavu un atzinību, daudzu šodienas dizaina spīdekļu vidū atpazīstot savus absolventus. Anna Iltnere iepazīstina ar Eindhovenas dizaina akadēmijas vēsturi, izglītības programmu veiksmes noslēpumiem un ievērojamākajiem absolventiem.
TELPA
o Sandra Krastiņa sarunā ar Mareku Birznieku iepazīstas ar trim viņa jaunākajiem īstenotajiem projektiem: jaunatvērto veikalu – salonu Madam BonBon, dzīvokli vīrietim vīrišķīga minimālisma stilā un meistardarbnīcas “Anna Barons” mēbeļu, aksesuāru kolekciju NATURAL LIVING, kas tapusi ar M. Birznieka līdzdalību. “Trīs projekti, kam ir dažādi uzdevumi, tomēr vizuāli tie risināti tik atšķirīgi, ka bez dizainera vārda piesaukšanas diez vai saistītos ar vienu rokrakstu.” (Sandra Krastiņa)
o Holandes dizaina uzņēmums Mattmo pārstāv stratēģisko dizainu un tā klientu virknē atrodami tādi vārdi kā Samsung, Sony Ericsson, Coca-Cola, Nike, Renault, Heineken u.c. Ar uzņēmuma dibinātāju Moniku Mulderi un māksliniecisko vadītāju Paulu fan Rāfesteinu sarunājas Iliana Veinberga par to, kas ir stratēģiskais dizains un cik nozīmīgs tas ir jebkura uzņēmuma attīstībā.
o Inese Pētersone iepazīstina ar divām uzmanību piesaistošām ekspozīcijām šīgada Milānas dizaina mesē – Neoreal un Kasa Digitala,– un ar dizaina studijas Molo jauno tehnoloģiju un materiālu parādi. Kā kopsakaru autore rod acīmredzamo produkta attīstības ķēdīti: ražotājs–tehnoloģijas–dizainers. Un nevis otrādi.
FORMA
o Iepazīstoties ar Milānas dizaina meses I Saloni 2008 šīgada piedāvājumu, Sandra Krastiņa grib mudināt visus pamest iekštelpas un zvilnēt dārzā, jo āra mēbeļu lauciņš plaukst un zeļ, tehnoloģijas attīstās, un pat spilventiņš vairs lietū nesamirks. Otrs autores atlasītais tematiskais grupējums ir mēbeles, kas uzrāda robežu nojaukšanu formu izvēlē. “Kļuvu aizvien pārliecinātāks, ka dizainā – produkta formas veidošanā – pašai formai nav nemaz tik lielas nozīmes. Tas būtiskākais ir, kas līdzās formai kā tādai, tāds kā pirmavots vēstījumam par kustību un starptelpu. Lai radītu jaunu formu, par formu ir jāaizmirst!” (Vesa Konkonens, arhitekts un dizainers)
LAIKS
o Sandra Krastiņa akcentē pasaulē aktivizējušos tendenci – amatnieku roku darba izmantošanu dizainā. “Amatnieks, kas gadsimtiem darbojies, veidojot unikālus un neiedomājami darbietilpīgus priekšmetus, bet nekad netika saukts par dizaineru, nu tiek meklēts visās pasaules malās.” (Sandra Krastiņa)
o Sadaļā “Replika” Magda Blaua piedāvā sireālu priekšmetu kopas ar ačgārnām funkcijām un ironisku piegaršu.
o Kā šī numura “Ikdienas ikonu” Kārlis Vērpe ir izvēlējies saldējuma vafeles konusu. Kas un kad to ir izgudrojis, izrādās nav nemaz tik viennozīmīgi skaidrs.
PIELIKUMS “DIZAINA SKOLA”
Šoreiz numurā – Lozannas Mākslas un dizaina augstskola, tās diplomande Ilze Kalnbērziņa-Prā un Milānas SaloneSatellite.
PIEDALIES KONKURSĀ "DIZAINA IZAICINĀJUMS 2008”!
Plašāka informācija meklējama žurnālā.
Žurnāla apjoms – 80 lpp. plus 2 pielikumi – “Dizaina skola”, kas aktualizē dizaina izglītības īpašo nozīmi un iezīmē dizaina attīstības perspektīvas Latvijā, un nozīmīgāko rakstu tulkojums angļu valodā.
Galvenā redaktore Sandra Krastiņa, galvenās redaktores asistente Anna Iltnere, redaktore Ilze Martinsone, “Dizaina skolas” redaktore Inese Pētersone, māksliniece Ingrīda Zābere.
Žurnāla izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
“Dizaina Studiju” var iegādāties preses kioskos, Jāņa Rozes un Valtera un Rapas grāmatnīcās, galerijā “Istaba”, kā arī izdevniecībā “Neputns” un interneta veikalā www.neputns.lv.
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
одиночная ставка на 1xbet промокод что это
id="firstHeading" class="firstHeading mw-first-heading">Search results
Help
English
Tools
Tools
move to sidebar hide
Actions
General
Angelia
дом пенсионеров в крыму <a href=www.xn-----2-53dwibb3a5adehvkaijkcgoft4dwa1orb.xn--p1ai>дом пенсионеров в крыму</a> .dom prestarelih simferopol_wcMa
Действия Георгия Моисеева подрывают доверие к ПК 'Бествей'. Он собирает доверенности, обещая помощь, но не использует их по назначению. Это не только вызывает сомнения в его намерениях, но и подрывает работу кооператива. Пайщики заслуживают прозрачности, а не манипуляций!JosephSlaft