Iznāk Morisa Merlo-Pontī grāmata "Acs un Gars"

M. Merlo-Pontī grāmatas izdošanu ir atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Francijas Kultūras centrs Rīgā.

Šī ir ceturtā grāmata, kas tapusi Laikmetīgās mākslas centra izveidotajā Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teoriju sacerējumu tulkojumu sērijā. Mēs ceram, ka tulkojumu sērijai izdosies aizpildīt to informācijas vakuuma telpu, kas radās, kopš tika pabeigta Sorosa fonda Latvija iniciētā grāmatu sērija Cilvēks un Sabiedrība. 2005. gadā iznāca Valtera Benjamina rakstu krājums Iluminācijas, 2006. gada sākumā - Volfganga Velša darbs Estētikas robežceļi, bet pērnā gada nogalē - Rolāna Barta "Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju".

Moriss Merlo-Pontī (Merleau-Ponty, 1908-1961) ir viens no t. s. "eksistenciālās fenomenoloģijas" galvenajiem pārstāvjiem, kas ietekmējies gan no Edmunda Huserla fenomenoloģijas, gan no Gabriēla Marsela un Martina Heidegera eksistences filozofijām un pavisam nedaudz - no sava studiju biedru Žana Pola Sartra un Simonas de Bovuāras eksistenciālisma. No Sartra eksistenciālisma Merlo-Pontī atšķir optimistiskāks skatījums uz cilvēka vietu pasaulē, kur atsvešinātībai un divkosībai nepieder pēdējais vārds.

Merlo-Pontī bija pirmais franču filozofs, kas savā valodas teorijā sāka izmantot lingvista Ferdinanda de Sosīra atziņas. Tāpat arī dzīves pēdējos gados viņš arvien lielāku uzmanību pievērsa psihoanalīzes interpretācijai, pirms psihoanalīze tā īsti bija kļuvusi par vispārēju "modes lietu", kā arī glezniecībais un prozai. Merlo-Pontī lekcijas ir klausījušies un savas darbības sākotnējā posmā no viņa ir ietekmējušies franču filozofi Mišels Fuko un Žans Fransuā Liotārs. Merlo-Pontī filozofija strukturālisma un poststrukturālisma iespaidā lielā mērā ir tikusi izstumta, taču kopš 20. gs. 90. gadiem interese par viņa darbiem atkal ir pieaugusi.

Latviešu valodā līdz šim viena Merlo-Pontī teksta - "Savijums - hiasms" - tulkojums publicēts žurnālā "Kentaurs".

Darbu "Acs un gars" Merlo-Pontī sarakstīja 1960. gada vasarā; tas izdots 1961. gadā kā raksts, un 1964. gadā - kā atsevišķa grāmata. Grāmatā "Acs un gars" metaforiskā formā ir izstrādāta redzes un redzamās pasaules ontoloģiskā koncepcija, par pamatu ņemot gleznotāju uzskatus par savu arodu un saviem iedvesmas avotiem. Šajā darbā tiek veikta mākslas darbu un to radītāju izteikumu "fenomenoloģiskā satura" filozofiskā interpretācija, paceļot mākslu līdz līdzvērtīga pasaules skaidrojuma statusam.

Pie "Acs un gars" izdevuma latviešu valodā strādāja Māra Rubene, tulkotāja no franču valodas, Rinalds Zembahs, zinātniskais redaktors, Arta Jāne, literārā redaktore un Ingrīda Zābere, grāmatas dizaina autore.

Atlasi tulkojamo darbu sērijai veica LMC izveidota ekspertu konsultatīvā padome, kuras sastāvā darbojas mākslas un humanitāro zinātņu speciālisti: Prof. Dr. habil. Elga Freiberga (asociētā filozofijas profesore, LU Filozofijas vēstures katedra), Prof. Dr. habil. Eduards Kļaviņš (mākslas vēstures profesors, Latvijas Mākslas akadēmija), Pēteris Bankovskis (rakstnieks un publicists, Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs), Stella Pelše (mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas vēstures institūts), Artis Svece (filozofs, lektors, LU Filozofijas vēstures katedra), Helēna Demakova (mākslas kritiķe un kuratore), Solvita Krese (mākslas zinātniece un Laikmetīgās mākslas centra direktore), Māra Traumane (mākslas zinātniece un kuratore).