Ar mūžīgo vasaru sirdī

Piecās dienās top darbs, kas vēlāk popularitātes ziņā stājas līdzās tādiem darbiem kā Kārļa Skalbes „Kaķīša dzirnavas” un Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata”.
Stāsts ir piedzīvojis 13 izdevumus, pēdējo reizi – 1996.gadā sērijā „Vajadzīga grāmata”. 21.gadsimtā pagaidām vēl nav neviena stāsta publicējuma. Vai šodien mēs J.Akuratera „Kalpa zēna vasaru” neesam aizmirsuši tajos latviešu literatūras kaktos, kur apziņas un laika putekļos izbāl grāmatas, kas netiek lasītas, par kurām nerunā un kuras vairs neredz grāmatnīcu jaunumu plauktos?
Šajā aizmirstajā literatūras kaktā klusē kalpa zēns Jānis, un viņa atmiņas par vasaru ir palikušas kaut kur nesenajā gadsimtu mijā. Nav pat vairs iespēju stāstu izlasīt bērniem pašiem, jo literatūras mācību grāmatās tā vairs nav. Tikai pa retam – kādā, pēc skolotāju pašu iniciatīvas veidotā izlasāmo/ieteicamo/obligāto grāmatu sarakstā parādās „Kalpa zēna vasara”.
Neviens mūsu rokas nav saistījis, bet nez kādēļ mēs paši tiecamies to darīt, aizmirstot nozīmīgas grāmatas latviešu literatūrā un ļaujot mūsdienu bezgalīgajā (un lielā mērā – bezjēdzīgajā) informācijas akacī ieslīdēt daudz kam vērtīgam, tā vietā uz pjedestāla ceļot komerciālas ārzemju sēnalas. Aizmirsusies mums Cicerona atziņa, ka „ne viss ir labs, pēc kā daudzi tik alkatīgi tiecas”.
Atgriežoties pie J.Akuratera stāsta „Kalpa zēna vasara” – kāpēc mēs nevarētu iespīdināt gaismu tumšajā kaktā un teikt: „Nāc, Jāni, paskaties, kāda izskatās mūsu ziema (tas viņam noteikti būtu pārsteigums)! Tikai neaizmirsti putekļos savu brīnišķo vasaru, tev tā būs vēlreiz jāizstāsta. Mēs gribam to zināt un mēs gribam to izdzīvot kopā ar tevi.”
Aizmirst šo darbu būtu tas pats, kas iznīcināt skaistu un vērtīgu gleznu, kurā attēlota Latvijas daba, lauku cilvēka dzīve, jā, un arī cilvēks – visā savā būtībā... Zaudējot šo gleznu, mēs pazaudētu katrs savu „latviskās apziņas satvaru”.
Jāņa Akuratera muzejs ar šī gada februāri uzsāk aktīvu darbību pie tā, lai no aizmirstības izceltu J.Akuratera stāstu „Kalpa zēna vasara”.
Arī šoreiz paredzēts vesels pasākumu cikls „Kalpa zēna vasarai – 100”, kura ietvaros notiks dažādas aktivitātes. No februāra vidus līdz aprīlim norisināsies radošo darbu konkurss „Kalpa zēna rudens”.Te jāatceras,ka līdzīgā konkursā pirms 10 gadiem viena mēneša laikā muzejs saņēma 152 skolēnu radošos darbus no visiem Latvijas novadiem. Šoreiz skolēniem tiek dota iespēja iejusties rakstnieka lomā un izdomāt, kāds varētu būt stāsta turpinājums. Kāds būtu kalpa zēna rudens vai kā attīstītos stāsta galvenā varoņa Jāņa dzīve pēc šīs neaizmirstamās vasaras?
Darbību sāks teātra pulciņš „Kolumbīne un Arlekīns”, ko vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas publiskās un skatuves runas pasniedzēja Dace Skadiņa, aktieris Māris Jonovs un J.Akuratera muzeja speciāliste Aija Andžāne. Kopā ar Pārdaugavas skolu bērniem tiks iestudēts stāsta dramatizējums „Kalpa zēna acīm”.
Jāņu ielīgošanas laikā Iļģuciema kultūras centra teātra studija RAMPA muzeja dārzā parādīs brīvdabas uzvedumu pēc J.Akuratera stāsta „Kalpa zēna vasara” motīviem (režisore Ināra Čakste).
Notiks arī tematisks vakars „Visa dzīve kā vasaras smarža”, kur tiks rādīta 1974.gadā Siguldas kinoamatieru studijas uzņemtā mākslas filma „Kalpa zēna vasara” (režisore V. Veldre) un runāts par filmas tapšanas gaitu.
Maija beigās notiks noslēguma pasākums, kur skolēni izrādīs iestudējumu „Kalpa zēna acīm” un tiks apbalvoti radošo darbu konkursa uzvarētāji. Šajā dienā, iesaistoties apmeklētājiem, tiks atsaukta un izspēlēta 20.gadsimta sākuma vasara. Ja viss notiks kā plānots, tad J.Akuratera muzeja dārzā norisināsies pasākums, kādu visticamāk pats rakstnieks savā dārzā nebūs piedzīvojis - tas būs gadatirgus latviskās tradīcijās, ar dziesmām un rotaļām. It kā mēs atdzīvinātu kādu 20.gs. sākuma vasaras dienu...



(Papildus informācija – Aija Andžāne (28368441))