Slepenība
vilona, 16.09.2008., 15:53No rīta es zogu Tavu logu,... un sauli, kas tajā mirdz kā zelts.
Es ņemu Tavu spoguli ar Tavu atspulgu, un džemperi, kas pēc Tevis smaržo...
Es paņemu vēl Tavu tējas krūzi, ar tajā paliekošu Tevis dotu elpu. Kaut ko no rokraksta un dienasgrāmatām, lai spētu uztvert Tavu domu. Kaut ko no ēdiena, no meža ogām, zālēm... kur kādreiz izbijusi nakts. No kafijsmaržas – tvaiku, karstumu. Es visu paņemu un sakārtoju līdz... To nevar nosaukt pat par trakumu, bet mīlestībai jāpalīdz.
Es paņemu vēl Tavu tējas krūzi, ar tajā paliekošu Tevis dotu elpu. Kaut ko no rokraksta un dienasgrāmatām, lai spētu uztvert Tavu domu. Kaut ko no ēdiena, no meža ogām, zālēm... kur kādreiz izbijusi nakts. No kafijsmaržas – tvaiku, karstumu. Es visu paņemu un sakārtoju līdz... To nevar nosaukt pat par trakumu, bet mīlestībai jāpalīdz.
Reklāma
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
This post was a real eye-opener!
jugabet bonos
Charlesdaf
Since the era of CharlemagneFocuspel