Eksāmena atvadas
Arvīds Dinijs Deģis, no topošā krājuma „Vitamīni ziņkārīgajiem”, 20.08.2007., 20:21Eksāmeniem nav tiešas saistības ar cilvēka zināšanu noskaidrošanu, jo šādas zināšanas visbiežāk ir no malas pielietas jau tā pilnā traukā, ko eksāmena glāzē atlej nost. Dažādi skatpunkti - vai nu glāze ir līdz pusei pilna, vai arīdzan pustukša. Cilvēks bez vidusskolas diploma šobrīd tiek uzlūkots par papuasam līdzīgu, kaut viņa dabīgā inteliģence kūsāt kūsā un piepilda līdz malām dzīves kristāla glāzi.
Gribu iepazīstināt ar vienu bēdubrāli - Persiju Redigeru dzimušu Austrālijas pilsētiņā Pertā un no skata rada izcilajiem zinātniekiem - viņu muzejā ar ģēniju ģīmetnēm varētu sajaukt Čārlza Darvina un citu starpā - gan augstās un platās pieres, gan aristokrātiskā (mazliet uzkumpušā) deguna un izteikto vaigu kaulu dēļ. Mati pat simts un divu gadu vecumā viņam glīti sprogojās un turējās stingri. Persijs visu mūžu veikli iztika ar trūcīgajām pamatskolas zināšanām, jo apgrābstījis no visa pa druskai, vaļas brīžos pārlasīdams fizikas un ģeogrāfijas enciklopēdijas. Būdams talantīgs autodidakts, viņš nekad nejustu nepieciešamību pēc vidusskolas abiturienta diploma, ja vien nebūtu iecerējis rakstīt dzimtas vēsturi. Tajā pagrūti apiet slideno jautājumu par dzimtas pamatlicēja izglītības līmeni. Turklāt, jo vairāk Persijs pie tā kavējās savās domās, jo biežāk viņam nākamajā naktī uzmācās fantomi, kas pazemoja viņu nepilnīgās izglītības dēļ.
Tāpēc, norakstījis fermu mazmazdēlam un attālinājies no ganāmpulku uzraudzīšanas, Persijs pirmoreiz kopš 14 gadu vecuma atkal sēdās pie grāmatu kalna. Ja viņš būtu apveltīts ar grāmatu tārpa asajiem zobiem, varbūt vēl spētu tam izgrauzties cauri. Taču viena acs viņam lāga vairs nerādīja, ar to knapi varēja atšķirt dienu no nakts. Ar veselo aci pat intensīvā saules gaismā Persijs nomocījās jau pēc 30 minūtēm. Aklās acs nervs lāgiem neganti smeldza. Tāpēc viņš nolēma likt ģimenei lasīt viņam priekšā - katru dienu pa mācību grāmatas nodaļai. No šīm klaušām tuvākie ģimenes locekļi bēga kā no inficēšanās ar mēra baciļiem, jo visu nācās atkārtot otro un trešo reizi. Persijs ar pūlēm kaut ko paturēja savā senīlajā prātā. Tad viņa ģimene sāka viņam pirkt kasetes ar vidusskolas vielas populāru izklāstu. Tas līdzēja un progresu sirmā vīra zināšanās pamanīja pat bez teātra binokļa.
Tomēr, jāatzīst, ka šādām paātrinātām vidusskolas kursa studijām radās viens milzīgs robs - nekur nebija nopērkamas kasetes ar matemātikas palīglīdzekļiem, tāpēc tā tika izlaista…
Savukārt, ciemodamies pie kaimiņiem Persijs saklausījās stulbus padomus - kāpēc nīkt, gatavojoties vidusskolas beigu eksāmeniem, ja tik viegli nopirkt viltotu vidējās izglītības atestātu. Par viena sadauzīta džipa vai 10 aitu cenu. Šīs negribētās suflēšanas dēļ Persijs atsvešinājās no kaimiņiem un līdz savai nāves stundiņai vairs ar viņiem stūrgalvīgi nesarunājās.
Pienāca ilgi gaidītā gala eksāmenu diena. Visas ieskaites Persijs nolicis sekmīgi un tveicīgā vasaras rītā atradās nosodīts vienā klasē ar 15 jauniešiem. Nosēdās pēdējā solā, jo pie vaļējā loga vismaz sīka gaisa pūsmiņa. Kaut arī brangi samācījies un veikli pagrābis matemātikas eksāmena biļeti, Persijs vilcinājās un 5 minūtes to neatvēra. Instinktīvi baiļojās izgāzties kā veca sēta. Kad viņa instinkti piezemējās līdz pasniedzējas stilbiem ar zeltaini zīžainajiem matiņiem, viņa otrs “Es” kā bocmanis uz komandtiltiņa lika sirmgalvim ielūkoties eksāmena jautājumos. Un… abi saprata, ka nevar nevienu no 5 uzdevumiem atrisināt pat apvienotiem spēkiem. Vispirms viņš apņēmās nekrist panikā un pamēģināt no viņa skatījumā vienkāršākā. Kad tas nelīdzēja, viņš mēģināja atkal un atkal, bet visos uzdevumos iestrēga pusratā. Viņa citkārt racionālais prāts tika izsvilpts kā kailais karalis. Necerēdams uz pēkšņu zināšanu atgriešanos ar pilnām aptverēm un slaucīdams no pieres sviedru pilienus, leģendārais vidusskolnieks piesauca sev klāt vissausākā priekšmeta pasniedzēju. Un klusi viņai jautāja: “Ko man darīt, ja neveicas ne ar vienu uzdevumu? Varbūt labāk ierasties atkārtoti pēc gada?” Matemātikas pasniedzēja Žasmīne, sajūsminādamās par vecā vīra centieniem, zibenīgi pagrūda zem viņa lapas piezīmju lapiņu ar pareizajām atbildēm. Redigers nebija gatavojis špikerus, jo paļāvās uz savu loģisko domu gaitu. Savukārt pasniedzēja samērā naivi ticēja, ka, iepazīdamies ar īstajiem atbilžu variantiem, Redigers spēs nonākt pie risinājumu ķēdes un izklāstīt to ar matemātikas formulu palīdzību. Tā vietā Persijs burtiski pārrakstīja visas atbildes pie sevis, jo eksāmena pulkstenis tikšķēja nepielūdzami un raiti. Redigers bija izšķiedis dārgās minūtes, mīņādamies ap trigonometrijas vienādojumiem un iestrēgdams pie diferenciāļiem.
Žasmīnei patiesībā ļoti simpatizēja Persija mazmazdēls, ko viņa netīšām, bet pietiekoši regulāri satika pie skolas durvīm, vizinošu mājup vecvectēvu. Un… tāpēc viņa sev iestāstīja, ka ignorēt pasniedzēja principus ir viņas pienākums briestošās mīlestības gaismā. Žasmīne pēc sirsnības lēkmes eksāmenā sev apzvērēja nevienam neteikt ne pušplēsta vārda par tā nolikuma neievērošanu.
Tāpēc viņa svinīgajā izlaiduma ceremonijā maigi noskūpstīja veco vīru uz vaiga un pasniedza baltas lilijas. Elvijs, sveikdams vecvectēvu, Žasmīni klaji ignorēja - it kā viņa būtu caurspīdīga būtne vai tabula rasa violetos vecmeitas brunčos. Elvijam izkristalizējies savs viedoklis par “učilkām” - kā par neirastēniskām un patoloģiski vēsām dzimumdzīvē. Žasmīne tomēr uzbilda viņam: “Vai mēs nevarētu kopā izdzert pa tasei kapučino? Abi cienām un mīlam vienu vietējo varoni un tas mūs neviļus satuvina.” Elvijs viņu nomērīja no galvas līdz papēžiem un izmēdīja: “Ja tev nebūtu tik elegantu briļļu, tu varētu Zooloģiskajā dārzā tēlot kobru.”
Savu ilgi loloto panākumu iedvesmots, Redigers ķērās pie dzimtas līnijas aprakstīšanas. Ciltskoka zīmēšana nav nieka lieta, kamēr nav uzkrāta attiecīga pieredze…
Taču daži zēni no blakus soliem ieguva zemākas atzīmes, nekā vēlējās viņu vecāki. Kaut, aizņemti ar saviem uzdevumiem, puikas ne reizi neatskatījās uz cilvēkveidīgo ķenguru pēdējā solā, viņi vēlējās dzīt nevainīgus jokus. Viņi uzrakstīja denunciāciju vidusskolas direktoram it kā būtu matemātikas eksāmena laikā pamanījuši kaut ko aizdomīgu, Persijam gan neko ļaunu nevēlēdami. Joki kļuva par īstenību - apmēram 7 baļļu stiprumā pēc Rihtera skalas. Skolas pedagoģiskajā padomē ar bargām sankcijām tika biedēta pasniedzēja Žasmīne, kura norakstīšanas faktu nedz apstiprināja, nedz arī noliedza mazliet aizkaitināta par Elvija nicīgo attieksmi pret viņas remdenajām jūtām.
Visa valsts iesākumā ļoti aizkustināti sekoja TV reportāžām par vecā kunga drosmīgajiem soļiem. Oponējot saviem gadiem, viņš pierādīja, ka vecums nav šķērslis, lai pabeigtu skolu. Tāpēc visu sabiedrību ārkārtīgi šokēja četru mēnešu izmeklēšanas rezultāts, ka Redigers nav ievērojis eksāmena kārtošanas noteikumus un vismaz vienu testu aizpildījis negodīgi. Tā paziņoja Austrālijas skolu apgabala superintendants Aleks Dropers. “Mēs esam anulējuši Redigera diplomu.” Dropers apgalvoja, ka šis lēmums ir balstīts uz aculiecinieku - skolēnu, kuri atradās klasē kopā ar sirmo kungu, - ziņojuma. Redigeru norakstām esot redzējuši divi jaunieši. Turklāt sirmā vīra eksāmenā lapā glīti rindojušās vien uzdevumu atbildes, un ne miņas no Redigera aprēķiniem vai citāda veida domu gājiena izklāsta. Nu sabiedrības sajūsmas kuģītis mētājās naida jūrā starp Scillu un Haribdu. Uz jautājumu, kāpēc tikai pēc ilgāka laika sirmais vīrs ticis atmaskots kā blēdis, Dropers atbildēja, ka viņi neesot varējuši noticēt, ka cilvēkam 102 gadu vecumā neesot neērti “špikot” parastā skolas eksāmenā. It īpaši, ja vidusskolas diploms sirmgalvja mūža sapņa kvintesence.
Taču pēc uzmācīgas izprašņāšanas Redigers atzinies, ka nekaunīgi viltojis savus zināšanu pārbaudes rezultātus. Bijušais aitu fermas īpašnieks kategoriski atteicies analizēt notikušo, taču viņa ģimenes locekļi vaļsirdīgi pauduši: “viņš vairāk par visu dzīvē gribējis saņemt vidusskolas beigšanas apliecību. Viņam ļoti viegli izdevies nolikt angļu valodas un ģeogrāfijas eksāmenus, taču grūtības parādījušās saskarē ar matemātiku un vēsturi uzbrūkošās skrelozes dēļ.”
Veco kungu ārkārtīgi satrieca eksaminācijas komisijas nesaudzīgais lēmums. Persijam šķita, ka viņa galva un cieņa ir izdobts ķirbis, ko tīneidžeri nospārda pēc “Haloween” ballītes. Tūlīt pēc tam viņš aizbrauca tuksnesī un viens pats iztempa divas īru viskija pudeles, kas dažu stundu laikā izraisīja asins izplūdumu smadzenēs un noveda pie daļējas paralīzes. Kad mazmazdēls ar glābšanas dienesta helikopteru atrada bēdu sagrauzto sirmgalvi, bija par vēlu kaisīt pelnus uz galvas. Pie sadedzinātu mācību grāmatu čupiņas sakņupis mūžīgais vidusskolnieks, kurš nav varējis pakustināt labo roku un kāju. “Raugies, Kungs, kādā negodā esmu iestidzis! Kur vēl ir tādas sāpes, kā manējās sāpes, ar ko esmu piemeklēts. No augšienes Viņš ir metis uguni manos kaulos un licis tai tur ārdīties. Viņš manām kājām izpletis tīklu un darījis pagalam slimu. Mani pārkāpumi visi kā jūgs ir savīti un uzlikti uz mana kakla…”, tā vecais vīrs gaudās, pārfrāzēdams reiz lasītā pravieša Jeremijas Raudu dziesmas. Elvijs viņu piecēla sēdus un prasīja, kā viņš nokļuvis tādā izmisuma stāvoklī. Uz to Persijs uzmanīgi sarauca pieri un augstprātīgā tonī sacīja: “Ja man būtu pistole, es nošautos, lai pasargātu jūs un sevi no kaimiņu un paziņu nievām, bet ar striķi es negribu. Tas būtu pārāk nepatīkami!”
Dažus mēnešus vēlāk pēc intensīva ārstēšanas kursa klīnikā, Persijs garīgi atguvies un, savā palātā iesaucis metodistu mācītāju, tam vaicāja: “Vai mans pestītājs un soģis Jēzus pēc augšāmcelšanās varēs man piedot šo muļķīgo apgrēcību un pār visu ģimeni izsaukto kaunu? Vai ar to mana zemes dzīve netiks atzīta par tukšu un bezvērtīgu?” Kungs, es esmu smagi noziedzies, jel taisno mani!,” izdvesa sirdzējs un aizmiga nāves miegā.
Tāpēc, norakstījis fermu mazmazdēlam un attālinājies no ganāmpulku uzraudzīšanas, Persijs pirmoreiz kopš 14 gadu vecuma atkal sēdās pie grāmatu kalna. Ja viņš būtu apveltīts ar grāmatu tārpa asajiem zobiem, varbūt vēl spētu tam izgrauzties cauri. Taču viena acs viņam lāga vairs nerādīja, ar to knapi varēja atšķirt dienu no nakts. Ar veselo aci pat intensīvā saules gaismā Persijs nomocījās jau pēc 30 minūtēm. Aklās acs nervs lāgiem neganti smeldza. Tāpēc viņš nolēma likt ģimenei lasīt viņam priekšā - katru dienu pa mācību grāmatas nodaļai. No šīm klaušām tuvākie ģimenes locekļi bēga kā no inficēšanās ar mēra baciļiem, jo visu nācās atkārtot otro un trešo reizi. Persijs ar pūlēm kaut ko paturēja savā senīlajā prātā. Tad viņa ģimene sāka viņam pirkt kasetes ar vidusskolas vielas populāru izklāstu. Tas līdzēja un progresu sirmā vīra zināšanās pamanīja pat bez teātra binokļa.
Tomēr, jāatzīst, ka šādām paātrinātām vidusskolas kursa studijām radās viens milzīgs robs - nekur nebija nopērkamas kasetes ar matemātikas palīglīdzekļiem, tāpēc tā tika izlaista…
Savukārt, ciemodamies pie kaimiņiem Persijs saklausījās stulbus padomus - kāpēc nīkt, gatavojoties vidusskolas beigu eksāmeniem, ja tik viegli nopirkt viltotu vidējās izglītības atestātu. Par viena sadauzīta džipa vai 10 aitu cenu. Šīs negribētās suflēšanas dēļ Persijs atsvešinājās no kaimiņiem un līdz savai nāves stundiņai vairs ar viņiem stūrgalvīgi nesarunājās.
Pienāca ilgi gaidītā gala eksāmenu diena. Visas ieskaites Persijs nolicis sekmīgi un tveicīgā vasaras rītā atradās nosodīts vienā klasē ar 15 jauniešiem. Nosēdās pēdējā solā, jo pie vaļējā loga vismaz sīka gaisa pūsmiņa. Kaut arī brangi samācījies un veikli pagrābis matemātikas eksāmena biļeti, Persijs vilcinājās un 5 minūtes to neatvēra. Instinktīvi baiļojās izgāzties kā veca sēta. Kad viņa instinkti piezemējās līdz pasniedzējas stilbiem ar zeltaini zīžainajiem matiņiem, viņa otrs “Es” kā bocmanis uz komandtiltiņa lika sirmgalvim ielūkoties eksāmena jautājumos. Un… abi saprata, ka nevar nevienu no 5 uzdevumiem atrisināt pat apvienotiem spēkiem. Vispirms viņš apņēmās nekrist panikā un pamēģināt no viņa skatījumā vienkāršākā. Kad tas nelīdzēja, viņš mēģināja atkal un atkal, bet visos uzdevumos iestrēga pusratā. Viņa citkārt racionālais prāts tika izsvilpts kā kailais karalis. Necerēdams uz pēkšņu zināšanu atgriešanos ar pilnām aptverēm un slaucīdams no pieres sviedru pilienus, leģendārais vidusskolnieks piesauca sev klāt vissausākā priekšmeta pasniedzēju. Un klusi viņai jautāja: “Ko man darīt, ja neveicas ne ar vienu uzdevumu? Varbūt labāk ierasties atkārtoti pēc gada?” Matemātikas pasniedzēja Žasmīne, sajūsminādamās par vecā vīra centieniem, zibenīgi pagrūda zem viņa lapas piezīmju lapiņu ar pareizajām atbildēm. Redigers nebija gatavojis špikerus, jo paļāvās uz savu loģisko domu gaitu. Savukārt pasniedzēja samērā naivi ticēja, ka, iepazīdamies ar īstajiem atbilžu variantiem, Redigers spēs nonākt pie risinājumu ķēdes un izklāstīt to ar matemātikas formulu palīdzību. Tā vietā Persijs burtiski pārrakstīja visas atbildes pie sevis, jo eksāmena pulkstenis tikšķēja nepielūdzami un raiti. Redigers bija izšķiedis dārgās minūtes, mīņādamies ap trigonometrijas vienādojumiem un iestrēgdams pie diferenciāļiem.
Žasmīnei patiesībā ļoti simpatizēja Persija mazmazdēls, ko viņa netīšām, bet pietiekoši regulāri satika pie skolas durvīm, vizinošu mājup vecvectēvu. Un… tāpēc viņa sev iestāstīja, ka ignorēt pasniedzēja principus ir viņas pienākums briestošās mīlestības gaismā. Žasmīne pēc sirsnības lēkmes eksāmenā sev apzvērēja nevienam neteikt ne pušplēsta vārda par tā nolikuma neievērošanu.
Tāpēc viņa svinīgajā izlaiduma ceremonijā maigi noskūpstīja veco vīru uz vaiga un pasniedza baltas lilijas. Elvijs, sveikdams vecvectēvu, Žasmīni klaji ignorēja - it kā viņa būtu caurspīdīga būtne vai tabula rasa violetos vecmeitas brunčos. Elvijam izkristalizējies savs viedoklis par “učilkām” - kā par neirastēniskām un patoloģiski vēsām dzimumdzīvē. Žasmīne tomēr uzbilda viņam: “Vai mēs nevarētu kopā izdzert pa tasei kapučino? Abi cienām un mīlam vienu vietējo varoni un tas mūs neviļus satuvina.” Elvijs viņu nomērīja no galvas līdz papēžiem un izmēdīja: “Ja tev nebūtu tik elegantu briļļu, tu varētu Zooloģiskajā dārzā tēlot kobru.”
Savu ilgi loloto panākumu iedvesmots, Redigers ķērās pie dzimtas līnijas aprakstīšanas. Ciltskoka zīmēšana nav nieka lieta, kamēr nav uzkrāta attiecīga pieredze…
Taču daži zēni no blakus soliem ieguva zemākas atzīmes, nekā vēlējās viņu vecāki. Kaut, aizņemti ar saviem uzdevumiem, puikas ne reizi neatskatījās uz cilvēkveidīgo ķenguru pēdējā solā, viņi vēlējās dzīt nevainīgus jokus. Viņi uzrakstīja denunciāciju vidusskolas direktoram it kā būtu matemātikas eksāmena laikā pamanījuši kaut ko aizdomīgu, Persijam gan neko ļaunu nevēlēdami. Joki kļuva par īstenību - apmēram 7 baļļu stiprumā pēc Rihtera skalas. Skolas pedagoģiskajā padomē ar bargām sankcijām tika biedēta pasniedzēja Žasmīne, kura norakstīšanas faktu nedz apstiprināja, nedz arī noliedza mazliet aizkaitināta par Elvija nicīgo attieksmi pret viņas remdenajām jūtām.
Visa valsts iesākumā ļoti aizkustināti sekoja TV reportāžām par vecā kunga drosmīgajiem soļiem. Oponējot saviem gadiem, viņš pierādīja, ka vecums nav šķērslis, lai pabeigtu skolu. Tāpēc visu sabiedrību ārkārtīgi šokēja četru mēnešu izmeklēšanas rezultāts, ka Redigers nav ievērojis eksāmena kārtošanas noteikumus un vismaz vienu testu aizpildījis negodīgi. Tā paziņoja Austrālijas skolu apgabala superintendants Aleks Dropers. “Mēs esam anulējuši Redigera diplomu.” Dropers apgalvoja, ka šis lēmums ir balstīts uz aculiecinieku - skolēnu, kuri atradās klasē kopā ar sirmo kungu, - ziņojuma. Redigeru norakstām esot redzējuši divi jaunieši. Turklāt sirmā vīra eksāmenā lapā glīti rindojušās vien uzdevumu atbildes, un ne miņas no Redigera aprēķiniem vai citāda veida domu gājiena izklāsta. Nu sabiedrības sajūsmas kuģītis mētājās naida jūrā starp Scillu un Haribdu. Uz jautājumu, kāpēc tikai pēc ilgāka laika sirmais vīrs ticis atmaskots kā blēdis, Dropers atbildēja, ka viņi neesot varējuši noticēt, ka cilvēkam 102 gadu vecumā neesot neērti “špikot” parastā skolas eksāmenā. It īpaši, ja vidusskolas diploms sirmgalvja mūža sapņa kvintesence.
Taču pēc uzmācīgas izprašņāšanas Redigers atzinies, ka nekaunīgi viltojis savus zināšanu pārbaudes rezultātus. Bijušais aitu fermas īpašnieks kategoriski atteicies analizēt notikušo, taču viņa ģimenes locekļi vaļsirdīgi pauduši: “viņš vairāk par visu dzīvē gribējis saņemt vidusskolas beigšanas apliecību. Viņam ļoti viegli izdevies nolikt angļu valodas un ģeogrāfijas eksāmenus, taču grūtības parādījušās saskarē ar matemātiku un vēsturi uzbrūkošās skrelozes dēļ.”
Veco kungu ārkārtīgi satrieca eksaminācijas komisijas nesaudzīgais lēmums. Persijam šķita, ka viņa galva un cieņa ir izdobts ķirbis, ko tīneidžeri nospārda pēc “Haloween” ballītes. Tūlīt pēc tam viņš aizbrauca tuksnesī un viens pats iztempa divas īru viskija pudeles, kas dažu stundu laikā izraisīja asins izplūdumu smadzenēs un noveda pie daļējas paralīzes. Kad mazmazdēls ar glābšanas dienesta helikopteru atrada bēdu sagrauzto sirmgalvi, bija par vēlu kaisīt pelnus uz galvas. Pie sadedzinātu mācību grāmatu čupiņas sakņupis mūžīgais vidusskolnieks, kurš nav varējis pakustināt labo roku un kāju. “Raugies, Kungs, kādā negodā esmu iestidzis! Kur vēl ir tādas sāpes, kā manējās sāpes, ar ko esmu piemeklēts. No augšienes Viņš ir metis uguni manos kaulos un licis tai tur ārdīties. Viņš manām kājām izpletis tīklu un darījis pagalam slimu. Mani pārkāpumi visi kā jūgs ir savīti un uzlikti uz mana kakla…”, tā vecais vīrs gaudās, pārfrāzēdams reiz lasītā pravieša Jeremijas Raudu dziesmas. Elvijs viņu piecēla sēdus un prasīja, kā viņš nokļuvis tādā izmisuma stāvoklī. Uz to Persijs uzmanīgi sarauca pieri un augstprātīgā tonī sacīja: “Ja man būtu pistole, es nošautos, lai pasargātu jūs un sevi no kaimiņu un paziņu nievām, bet ar striķi es negribu. Tas būtu pārāk nepatīkami!”
Dažus mēnešus vēlāk pēc intensīva ārstēšanas kursa klīnikā, Persijs garīgi atguvies un, savā palātā iesaucis metodistu mācītāju, tam vaicāja: “Vai mans pestītājs un soģis Jēzus pēc augšāmcelšanās varēs man piedot šo muļķīgo apgrēcību un pār visu ģimeni izsaukto kaunu? Vai ar to mana zemes dzīve netiks atzīta par tukšu un bezvērtīgu?” Kungs, es esmu smagi noziedzies, jel taisno mani!,” izdvesa sirdzējs un aizmiga nāves miegā.
Reklāma
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
Zdravo, htio sam znati vašu cijenu.
DimaSax
ЛАДА деталь: качественные автозапчасти, которые не подведут каталог запчастей ваз <a href=zapchasti-vaz-01.ru>zapchasti-vaz-01.ru</a> .lada_detal_vlmt
consists of the book itselfBatteriescwr