Darvas pilieni
Lacrime Loisa , 08.01.2010., 22:44Cilvēki šajā dzīves kafejnīcā nāk un aiziet. Galdiņš pie kura sēžu, atrodas pie stikla, ko mēs saucam par logu. Mana pasūtītā vīna glāze stāv neskarta, kaut arī manas lūpas tai kāro pieskarties un acis tīksminās , bet mani attur šie pāris darvas pilieni, kas vīnā mitinās.
Pa logu redzams saullēkts, kas nomirs tikpat ātri kā uzausa. Mēs mēdzam iedzert vīnu, ja visaugstākajā kalnā esam uzkāpuši vai arī ja visdziļākajā bezdibenī krituši esam. Dzīvojot saproti, ka nekam nav nozīmes, jo vārds " nozīme" šaja pasaulē neeksistē. Mēs dzīvojam ellē, kas mums apsola jaunas atrakcijas lielāku ciešanu līmeni, šaja datorspēlē, ko saucam par dzīvi., mums jādzer vīns, lai sasniegto nākamo līmeni. Cilvēki grib sevi padarīt par parastām rotaļlietām kāda varenā rokās, paši to nenojaušot. Pasaule ir attīstijusies, jo nauda vairs nav līdzeklis, bet gan mērķis. Nauda negriežas ap pasauli, pasaule griežas ap naudu. Nauda pārkāpj robežas, tā iegūst varu neprasot, bet mēs vienkārši ļaujamies, jo esam bez cenas. Esmu tik atpalikusi būtne, ka nespēju izprast šo moderno, ģeniālo un ērto naudas gadsmitu. Tosts par to, cik esmu atpalikusi. Vēlme pielikt glāzi pie lūpām palielinās, bet tad pēkšņi noplok. Nē, es nespēju sevī pilināt darvu. Uzdāvinu šo glāzi citam, kurš, nedomājot par saturu, izdzer to tukšu.
Eileen
Dear Sir, I am interested in your services please send me more details. ThanksForest
manuscripts held ontoCandyicn