Hermanis Hese "Zem rata"

Es domāju katram, kas, kaut nedaudz ir pazīstams ar Hermaņa Heses darbiem ir skaidrs, ka Hese ir nepārspējams meistars cilvēka iekšējās pasaules un iekšējo pretrunu attēlošanā, kā arī inteliģences un garīgā vieduma maģiskās auras piešķiršanā saviem darbu varoņiem.

Un, kā tas bija "Stikla pērlīšu spēlē" "Stepes vilkā" "Sidhartā", arī šajā, agrīnajā Heses darbā neizpaliek spilgtu cilvēka emociju un dvēseles dziļuma dievišķais krāšņums, kas, tomēr atrodas tikai vienu soli no melanholijas un rezignācijas, kas spēj svētās auras iekļauto cilvēku vienā acumirklī iznīcināt.

Romāns vēsta par apdāvinātu un ģeniālu puisēnu Hansu Gībenrātu, kurš, izturot prestižos novada eksāmenus, kļūst par stingras klosterskolas audzēkni, bet līdzcilvēku un skolotāju spiediena dēļ piedzīvo nervu sabrukumu, kas atved viņu atpakaļ uz mazo Švarcvaldes ciematiņu. Pāragro pieaugšanu piedzīvojušais puisēns nokļūst smagā depresijā un nespēdams aizpildīt dvēselē izgrauztos robus, pakļūst zem mūžam smagā dzīves rata.

Pēc manām domām viens no emocionālākajiem un melanholiskākajiem Heses darbiem, kurus esmu lasījis, lai gan, melanholijas ziņā pārāks varētu būt "Stepes vilks".
Skaisti dabas skatu apraksti un gaišas emocijas romāna sākumā asi kontrastē ar drūmo melanholiju un depresīvajām domām romāna beigās. Pat šausminoši krasa ir šī pāreja no "skaistā uz riebīgo" no "spēka uz vājumu" no "plaukstošā uz mirstošo", kas "krāšņi" tiek attēlota šajā darbā.

Lasot šo darbu, nākas aizdomāties par mūsu pašu dzīves mērķiem un arīdzan spēkiem un atdevei, kādu mēs esam gatavi ziedot šā mērķa sasniegšanais. Nenoliedzami apbrīnojams likās Hansa stingrais raksturs un pašdisciplīna, kas palīdzēja viņam sasniegt noliktos mērķus, bet jāatzīst, ka tieši tas, kas padarīja viņu par cienījamu personu līdzcilvēku acīs, viņu arī iznīcināja. Katram noteikti ir pazīstama sajūta, kad vēlme būt par citiem gudrākam un augstākam triumfē pāri visiem ētikas un dzīves noliktajiem likumiem, un padara mūs savā ziņā mežonīgus.

Apbrīnojamā kārtā, šoreiz ir ļoti grūti izteikties un spriest par šo darbu, tādējādi izpaliek garāki un dziļāki secinājumi no manas puses un jāatvainojas par paviršo un juceklīgo aprakstu, bet ceru, ka tas, tomēr vedinās jūs izlasīt pašiem šo romānu un iegūt savas atklāsmes un emocijas. Vienīgais, ko vēl varu bilst ir tas, ka romāns aizskāra visas manas emocionālās un melanholiskās stīgas un iesēdās atmiņā uz ļoti, ļoti ilgu laiku.
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz rakstu sarakstu