Klaivs Steiplzs Lūiss (Clive Staples Lewis) "Nārnijas hronikas: Zirgs un viņa zēns"

PAR GRĀMATU

Grāmatā gaidāma atkalredzēšanās ar Aslanu, Lūsiju, Sjūzenu, Edmundu un Pīteru, kā arī ar faunu Tamnusu un dažiem citiem stāsta "Lauva, Ragana un drēbju skapis" varoņiem, taču notikumu centrā, kā vēsta nosaukums, ir runājošais zirgs Brī un pusaudzis Šasta.

Uzzinājis, ka patiesībā viņš nav nabadzīga zvejnieka dēls, Šasta kopā ar Brī bēg no nežēlīgās Kalormenas uz brīvajiem ziemeļiem – uz brīnumaino NĀRNIJU. Viņiem piebiedrojas augstmaņa meita Aravisa un runājošā ķēve Hvina.

Ceļojums ir briesmu, baiļu, piedzīvojumu un pārbaudījumu pilns, jo patiesībā jau tas ikvienam no viņiem ir ceļojums pretī savai būtībai un iekšējai brīvībai. Šasta saprot – lai taptu brīvs, ir jāuzveic savas bailes.

"Ja tu baidīsies no šī, tu baidīsies no katras kaujas, kurā tev dzīvē būs jādodas. Tagad vai nekad."

PAR AUTORU

Klaivs Steiplzs Lūiss (Clive Staples Lewis; 1898. 29.XI – 1963. 22.XI) ieņem nozīmīgu vietu 20.gs. angļu kultūrā. Viņa darbus tulkojumos iepazinuši miljoniem cilvēku visā pasaulē. K. S. Lūiss dzimis Belfāstā, Ziemeļīrijā, advokāta ģimenē. Māte mirusi, kad Klaivam bija deviņi gadi, bet viņa vecākajam brālim – trīspadsmit. Spilgtākos bērnudienu iespaidus K. S. Lūiss vēlāk atceras šādi: ".. garie gaiteņi, tumšās vai saules pielietās istabas, augšstāva klusums, vienatnē izpētītie bēniņi, klusā burbuļošana caurulēs, vēja dziesma zem jumta dakstiņiem un neskaitāmās grāmatas. Grāmatas bija visur – kabinetā, viesistabā, garderobē, bezgala dziļajos milzīgā grāmatu skapja plauktos kāpņu laukumā, guļamistabā... Tur bija gan lasāmās, gan nelasāmās, gan bērniem domātās, gan visnotaļ no bērniem sargājamās. Man nekas netika liegts. Šķietami vienmuļajās lietainajās pēcpusdienās es ņēmu no plauktiem sējumu pēc sējuma..."

K. S. Lūiss ieguvis labu izglītību – mācījies Malvernas koledžā, studējis Oksfordā, kā arī privāti, kļuvis par izcilu zinātnieku, viduslaiku un renesanses angļu literatūras vēstures speciālistu un erudītu literatūrkritiķi, Kembridžas universitātes profesoru, teologu, vairāk nekā 40 grāmatu autoru. Nozīmīgas izvēles laiks viņa dzīvē bija no 1929. līdz 1931. gadam, kad K. S. Lūiss kļuva par pārliecinātu kristieti tāpat kā viņa draugi Dž. R. Tolkīns, Č. Viljams u.c..

PAR "NĀRNIJAS HRONIKU"

Nārnijas hronikas pirmā grāmata tapa, kad K. S. Lūisam bija piecdesmit gadu. Nopietnā zinātnieka pievēršanās pasakas žanram šādā vecumā pārsteidza daudzus. Viņš pats apgalvojis, ka "pasaka bērniem ir vislabākā mākslas forma, kurā iespējams izteikt autora ieceri". Un: "Es rakstīju grāmatas, kādas man pašam būtu gribējies lasīt..." Iespējams, ka šādu izteiksmes veidu noteica arī kādas vēsturiskas likumsakarības – 20. gs. 40. gadu beigās Eiropā vēl bija dzīvas Otrajā pasaules karā pārdzīvotās šausmas, ziņas par nāves nometnēm un Hirosimas traģēdiju... Lai spētu dzīvot, daudziem bija akūti nepieciešams atgūt ticību Labā uzvarai pār Ļauno.

Nārnijas hronikā ietilpst septiņas grāmatas. To sarakstīšanas kārtība neatbilst pasaku notikumu hronoloģijai, kas parasti tiek ievērota jaunākajos izdevumos, lai lasītājs varētu secīgi iepazīt visu Nārnijas vēsturi – no radīšanas līdz uzplaukumam un bojāejai. Taču ikviena lasītāja neapstrīdamas tiesības, protams, ir izvēlēties savu lasīšanas kārtību, jo vairāk tāpēc, ka katra hronikas grāmata lieliski dzīvo pati savu dzīvi, katrā darbojas atšķirīgi varoņi, kurus vieno Nārnijas zeme un tās radītājs lauva Aslans.

Interesanti, ka vairākus pasaku tēlus un darbības vietas autors vispirms ir redzējis sapnī, piemēram, ainu, kurā pa piesnigušu mežu iet fauns, nesdams rokā lietussargu un mazus sainīšus...

Arī "Egmont Latvija" iecerējusi izdot visas septiņas grāmatas tādā secībā, kas atbilst notikumu hronoloģijai (iekavās norādīts oriģināla pirmizdevuma gads un "Egmont Latvija" izdošanas gads): "Burvja māsasdēls" (1955 / 2005), "Lauva, Ragana un drēbju skapis" (1950 / 2005), "Zirgs un viņa zēns" (1954 / 2006),

"Princis Kaspiāns" (1951 / maijs 2006), ""Rītausmas ceļinieka" brauciens" (1952 / jūlijs 2006), "Sudraba krēsls" (1953 / septembris 2006), "Pēdējā cīņa" (1956 / novembris 2006).

Divas pirmās 2005. gada nogalē izdotās Nārnijas hronikas grāmatas - "Burvja māsasdēls" un "Lauva, Ragana un drēbju skapis" - iekaroja nenoliedzamu popularitāti Latvijas lasītāju sirdīs, kļūstot par vienu no visu laiku visvairāk pārdotajām lasāmgrāmatām uzņēmuma vēsturē un noturoties visvairāk pārdoto grāmatu "topos" vismaz 6 nedēļas no to iznākšanas datuma.

"Baltic Cinema" ("Buena Vista International" izplatītājs Latvijā) 2005. gada nogalē demonstrēja filmu, kas uzņemta pēc otrās Nārnijas hronikas grāmatas "Lauva, Ragana un drēbju skapis" motīviem. Filma ieguvusi trīs Amerikas Kinoakadēmijas nominācijas, un tās kopējie kases ieņēmumi pasaulē šobrīd pārsniedz 689 miljonus USD, ierindojot filmu 21. vietā visvairāk pārdoto filmu sarakstā. Nākamā filma, kas turpinās Nārnijas ciklu, tiek veidota pēc grāmatas "Princis Kaspiāns" motīviem un sasniegs kinoekrānus visā pasaulē 2007. gada Ziemassvētkos.

Papildus informācija: www.narnia.lv