Dzeja

Klusos un saltos vakaros /3

Klusos un saltos vakaros
Sēžu krēslas stundā
Un veros tumšajā logā

Kad aukstā ziemas vakarā /3

Kad aukstā ziemas vakarā
Tu nejauši esi palicis viens.
Kad sals un tumsa
Ir atņēmis visu, kam reiz pieskāries prieks.

Neatjaunināti /2

Kur likšu es to, ko piedāvā tu,
Vai no tevis var paņemt ko līdz, esmu apmānīt,
Aplaupīts es izlaistīts, uz četrām debess pusēm izstaipīts,
Bet zini, priekš tevis man nav žēl.

Putni met salto /2

Putni met salto,
Puķuzirnīši kliedz
Nabaga mazuļiem atņemts miegs.

Sajūta aiz loga /5

Māksla, ne ziema.
Ar mulsušām pēdām es tajā
Stāvu gluži viena.

Saticības pavards

Kā vēsais klusums,
Patrauc mani pusvārdā...
Tā cukurlauskas, kas kūst
Saticības pavardā.

Aizspogulijas rēgi /2

No Aizspogulijas izlien rēgi-
Visādi, ragaini un nevaldāmi ķēmi
Viegli murrrā uz pleca un ausī smīn:
"Man no tavas patības paliek šķērmi"

Kad mūžā iet /2

Tu zināsi, ka jāsteidzas Tev paspēt.
Tu jutīsi, kā sausās acīs smeldz..
Jo sirds, kas kādreiz varējusi ārstēt
Šodien savu ceļojumu beidz.

Tā kā lidotu /3

Tā kā lidotu.. varbūt sapņos..?
Vai tā tur lejā ir zeme?
Mīļais, vai mums šodien jānolaižas?
Pasapņosim vēl nedaudz...

Mazie, mitrie atspuldzeņi /1

Mazie, mitrie atspuldzeņi spoguļojas stiklotajā rūtī.
Caur kuru, jaušams kā vējā dzied
lapaiņu un skujaiņu samirkušie mati.