Dzeja

Gribas smiet /9

Piesiets visam, kas vien var būt
Nevar ne palēkties, ne skriet
Bet skatoties sev sejā gribas smiet
Jo nez kāpēc tā saka: ”Klejo brīvs”

*** /2

Mans draugs
restorāna uzraugs
kvadrātveida asaru
izsmeļ no zupas bļodas
kā pagājušo vasaru

Pelēcība /4

Cilvēku ēnas pa ielām klīst,
Rudens lietus uz pelēkām mājām līst,
Šoseja trokšņaina, mašīnu pilna,
Laternu gaismas gājējus silda.

Garām vilciens brauc /6

garām vilciens brauc
un pūš no dūmeņa
tauriņus ārā
dūmu vietā

Naktis mūs taisa par gōtiem

Ēnas ēnos mūsu sejas tumšas
savām lipīgām un melnām otām,
noslaucīs mums visus gaismas starus
nost no ķermeņiem ar nātru slotām.

Mājoklis /3

Es mīlu skatlogus
pilsētas ielās.
Tajos meitene
mājo un lielās

Es tavā logā zīmēšu, ko vēlies /3

Es tavā logā zīmēšu, ko vēlies,
mērcējot pirkstu duļķainā tušā,
kad saule norietēs
aiz piparmētru horizonta sasalušā.

Kad tumsa apmaldīsies /1

Sadriskātu lina paralēļu
apvītas neķītras domas,
samtaini vārdi atvaros
un saldskābas likteņa lomas

Pakāpties /2

Es reizēm pakāpšos
uz tava noguruma pleciem,
lai spētu redzēt pāri sev,
pāri mūsu paradumiem veciem.

Šovakar skaudība lēkā

Šovakar skaudība lēkā
uz kroplas kreisās kājas.
Starp skatienu zibeņiem
dun melna malduguns,
un šaubas kļūst pavisam vājas.