Dzeja

vakarnakt /1

mēs skūpstījāmies vakarnakt,
un mūsu mati
bija laimes pielieti,
cieši kopā savīti
bija mūsu pirkstu gali

Mazas meitenes Vienas Sezonas mīlestība /14

Sniga tējā cukurs un radio ziņoja par
Nelabvēlīgu laika maiņu...
Tad es atnācu pie tevis, jo man bija vienkārši auksti.
Es skatījos, kā Tu tad smaidā plauksti.

Uz-acs /6

pamodos, kad mans rudens jau bija aizmidzis
radiatori atdzisa, kad sāka kurināt
aizmirsu, ka rokā lietussargs, kad sāka straumēm līt
samirku līdz diedziņam kamolā,
līdz nebēdai,
bēdai.

Pat debesis raud /9

No vārda Mīlu atsakies.
Neaizmirsties!
Pie vārda Mīlu nepiekasies.
Nenoziedzies!

Nošu atslēga

Tu aizskrien līdz pieturai
Ātrāk kā jeb kad.
Ko tu gribi noķer dzīvi?
Kāda ir tava dzīve, ja ir?

Lai smeltu  /7

... Smeļu okeānu
pa glāzei ik dienu -
dažkārt vairāk par vienu,
bet šodien ar pusi ir jāiztiek.
Debesis līdz zemei klanīties liek.

Pēlēkais dzejolis /1

Sals pielej rudenim kļavu lapu sīrupu.
Viņš teica: „es nespēju Tevi izkrāsot viens, pasaule!”

Brīžiem tik lēns un maigs /4

Brīžiem tik lēns un maigs,
Brīžiem ātrs un kaislīgs.
Tas mani apbur, pat apreibina,
Bet tavās acīs, tavos vaibstos redzu

Pil /6

No matu līdz pirkstu galiem
Pasauli nomazgā debesis –

Čau... lūdzu neskaties uz mani sniegā- lūdzu apskauj mani ciešāk /8

Foto: Jānis AltmanisUn no mājām šovakar bēgu es,
Kur ir mans ceļš? Tieši priekšā!
Ar atmiņām par siltiem brīžiem kamīna priekšā,
Es eju pa ceļu, kur tu? Es tev tieši priekšā,