Dzeja

Viņu Vecrīga /10

uz uzkarsētiem Vecrīgas bruģiem
viņš sēdēja
Garām saules aplietiem Vecrīgas mūriem
viņa skrēja

Ne /4

3 stāvus augstāk
par zemapziņu,

Sals alkst tevi noglāstīt /2

Sals alkst tevi noglāstīt,
Kaut nedaudz mīļuma izrādīt.
Ir viņa laiks un tas būs īss,
Viņš vēlas sevi parādīt.

Mūžam ejam /3

Izbraukts ceļš.
Cik kilometru neskaitīsim un kāpēc.
Tas mani ved no Tevis šodien prom,
Ne no mums.

Dzīve! /6

Dzīves ritums daudziem ir garš,
Dzīves ritums daudziem ir īss.
To kā tas norit nosaka viņš,
Nosaka viņš, kam tas pieder.

Rāmis bez gleznas /8

Uzzīmēti skatieni,
katrs uz savu pusi.
Aizslēgti.
Atslēgu serviss ciet.
Darba laiks atkāpjas nedarbiem,

Tie mēnesgaismā satikās un iemīlējās /3

Tie mēnesgaismā satikās un iemīlējās
kā neviens.
Tie uz brīdi mīlā izkusa un, viens otrā pazuzdami,
aizmirsa par sevi.

Kad citi strādāja /3

Kad citi strādāja, viņš šūpuļtīklā gulēja
un dzīvi baudīja.

Mīla, es runāju ar tevi /5

Mīla, es runāju ar tevi!
Ne ar tavu blāvo atblāzmu, kas katram mutē kā
rūgtensalds vīna malks mēli dedzina.

Dievs /23

Dievs!
Pārvērt mani par īstu.
Tādu, dēļ kura pat sauli šķīstu.
Miljardiem esamības drumslās,
Sīkos putekļos un zelta stiklos.