Vasarā debesskrāpja jumtā

Hannes, 28.06.2009., 21:12

Mēs esam pati – saules nogurdināti.
Mēs esam augšā – uz vientulības jumta.
Mēs esam jauni – un priekšā visa pilsēta.
Mēs esam kaili – un tavas kājas augstumā.

Tu esi kaila uz mīlestības jumta,
viss smaržo pēc melna ruberoīda.
Vēl tikai mirklis, mēs abi būsim kopā,
tad kliedziens gaisā, nav līdzi Polaroida.

Ir vasara, mēs debesskrāpja jumtā,
mums ātrāk gribas mīlestības dozu.
Tas viss būs rīt, kad atkaļ kāpsim augšā,
lai Saulei rādītu jaunu superpozu.
 

atpakaļ uz rakstu sarakstu  ietvīto ietvīto   pievieno facebookā pievieno facebookā

1 komentārs Komentēšana pieejama visiem.
kristianaaa, 04.09.2009. 12:08:16
Komentāra reitings: 0

piedod, bet nesaprotams savārtījums.
nevaru pieņemt, ka Tu raksti par mīlestību un vientulību vienā dzejolī un tad vēl Polaroīds un superpoza galīgi izsit no domas.

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Prāta darbnīca - ļauj prātam darboties!
Aktualitātes forumā

[ Forums ]

Padalies priekā
This post was a real eye-opener!

jugabet bonos

Charlesdaf

Since the era of Charlemagne

Focuspel


ienāktreģistrēties

© 2005-2025, Vasarā debesskrāpja jumtā, HC.LV.