Un Tā viņa aizgāja

Un tā viņa aizgāja, klusējot, tikai drūmi pasmaidot...
Saprotot.. ka nebija nozīmes.. tam kas notika..
Asaras acīs.. prieka un skumju maisījums...
Tu teici – Es Mīlu Tevi..

 Aiz muguras smējies un krāpi...
Tēloji, ka viss ir ideāli...
Būtu padomājis par..
Par.. skaisto un neatkārtojamo..
Meitene to sajuta, bet noliedza..
Viņa nevēlējās neko dzirdēt..
Un tad saprata.. Ka pati sev meloja..
Būdama uzticīga.. to nožēloja..
Viņa vēlējās kliegt..
.."Tu biji man viss, kas bija man nozīmīgs, bet nu tu esi viss ko ienīstu.."
sākumā viss bija pavisam vienkārši..
viņas mērķis bija atriebties par visu ko zēns nodarīja..
par viņas asarām, par viņas asinīm,
...kas uz grīdas nu palikušas tikai kā neiztīrāms traips...
Viņa lēja viņa dēļ savas asinis uz rokām atstājot neizdzēšamas pēdas...
Viņa centās neraudāt, bet nespēja jo vēlējās būt tikai viņa tuvumā...
Dienā, kad šķīrās... viņa tomēr neraudāja.. jo zināja,
Ka tas reiz notiks un neko mainīt tur nebūs iespējams...
"Uz pasaules dzīvo bērns.. kas nezin ko nozīmē jūtas.." viņa klusi pie sevis noteica..
Toreiz, kad viņa tam ieskatījās acīs un pateica trīs liktenīgos vārdus...
Vārdus, kas nāca no sirds dziļumiem...
Zēna acis izstaroja tikai bailes.. ko nespēja saprast meitenes sirds...
Viņa tam atdeva sevi visu... jo cerēja...
Bet cerība izgaisa.. pēc kopā pavadīta mēneša...
Viņa centās kā varēja, bet nespēja..
Viņa nevēlējās pazaudēt...
Viņa necieta klusēšanu, jo tā aiz mīlestības bija otrā drošākā nāve..
Pagāja mēnesis, tad vēl viens un tā joprojām laiks iet..
Bet nu viņas sirdī viņa vietā ir liels tukšums, kas pildīts ar rūgtumu...
Viņas jūtas nomira.. Tāpat kā zēns no viņas prāta izgaisa..
Brīnums vai Tomēr dzīves ļaunais joks.. viņa vairs nebija...
... Un tā viņa aizgāja, klusējot, tikai drūmi pasmaidot...
..Neatgriežoties .. un nedod vairs iespējas...
Jo neviens arī viņai nedeva iespēju paskaidrot...
..Reiz Viņa man teica... : " Es viņu mīlēju, bet teicu, ja reiz pametīšu aiziešu bez gariem paskaidrojumiem.."
Nu vairs nezinu kur šī meitene palika ...
Visdrīzāk viņa klīst pa pasauli meklējot atbildes...
Par to, kas palika neatbildēts...

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

7 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

labsuns, 16.03.2011. 02:49:52

Komentāra reitings: 0

Hmmm... Iluta, saki man, sauliit, kaa man dariit, lai arii pievienotu kaadu dzejoli no saviem kraajumiem?

asas, 24.03.2011. 11:21:52 (ip:78.84.113.166)

Komentāra reitings: 0

Man patika,tās pēdējas rindiņas raisa to "īsto "sajūtu. Patīk,ka ir neliels situācijas pārspīlējums ar realitā'te(ikdienā) notiekošiem momentiem.

kaska (taureniic15inbox.lv), 03.04.2011. 18:53:58 (ip:93.177.246.254)

Komentāra reitings: 0

asas, tev pietika pacietības šito murgu līdz beigām izlasīt?
Bet nu nē, nu nē, ir jau labi, ka cilv. raksta, izsakās, raud, ļaujas utt., u.c. wtf.
Zajibis.

drug_dependent, 04.04.2011. 20:55:47

Komentāra reitings: 0

kaska - em. kā lai pasaka var lasīt, var nelasīt katra brīva izvēle.
tā teikt dzeja ir kas vairāk par četrrindīti vai sonetu. :)

kaska (taspatsinbox.lv), 10.04.2011. 22:54:09 (ip:87.110.109.94)

Komentāra reitings: 0

Un kas tad ir četrindīte un sonets? "Ak jel..", ievaidēdājs Šekspīrs, Rainis, Barons un citas četrindītes un soneti.

tobis, 11.11.2011. 22:06:08

Komentāra reitings: 0

Dārgā autore, kāpēc tu izlēmi, ka tavs "vēstījums" ir tik ļõoti nozīmīgs, ka būtu publicēšanas vērts?

(Izlasīju pirmo rindu un paskatījos uz daudzpunktēm, kas ka blaugznas uz melna uzvalka - nevietā, nelaikā, pluss vēl dūšu šķebina)

Ineta (ineta.petuhovagmail.com), 18.02.2012. 10:41:49 (ip:212.93.105.106)

Komentāra reitings: 0

Tas ir viens no visskaistākajiem darbiem, ko pēdējā laikā esmu lasījusi. Un es zinu, kas ir laba manta :)
Spīdoši. Un par daudzpunktēm runājot - tās bija precīzi tajās vietās, kur tās lika sirds. Šis darbs ir pati pilnība!
Malacis!!! Neko nemaini, un neklausies viedokļos, kas tev neko neiemāca.
Ļoti, ļoti, ļoti skaisti!
Esmu atradusi vienu no saviem mīļākajiem darbiem. Paldies par to!

uz ziņu sarakstu