Tā lai arī paliek

Zem sapņiem parādās pilsētas mokas, apkārt virmo manis paša sliktās domas,
Pelēkās krāsas visu prieku slāpē, ļaudis nelaimīgi ar krāsām sienas skrāpē.

Un varbūt rīt būs viss jau savādāk - nedaudz loģiskāk, nedaudz citādāk,
Un varbūt kāds mūs arī pasargās - no ļaunām iedomām, no nezināmām iedvesmām.

Zem kājām viss tik ciets! Un man šodien viss ir liegts.
Gar sienām lien jaunas dienas, redzot nākotni tās kļūst gaužām liekas.

Bet šodien es varu mainīt lietas! Vismaz man tā liekas,
Dažkārt vajag tik nolādēti maz, pat ari ja kādam ļoti sāp!

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu