Sērie Ziemassvētki

Kad bērns aiz loga klusi vaktē
Ik sniegpārslu, kas vējā aizplīv,
Tad sveces vainagā jau izdziest
Un vēlētais no jauna piedzimst.

Kā sniegpārsla, tā vējā aizplīv –
Šī ziemas cerība, kas ir mūsu radīta.
Tik ļauj tās plūsmai būt manis vadītai –
Kaut vai aiz stikla,
Vai aiz bērna acu skata bikla.
Ļauj sniega līnijai būt manis viktai,
Ļauj dzīves cerībai reiz nākotnē būt sirmai.
Ļauj sagaidīt vēl manas dzīves dienā,
To vēlmi, kas dota sniegpārsliņai mitrai,
Kad es kā bērns aiz loga sēžu vaktē
Un sniega pārslas vēroju šai tumšā naktī…
Es gaidu,
Es sērā, cerībā un ilgās vaidu –
Savu sapni sniega pārslu putenī tad vaļā laidu…

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu