Saticības pavards

Kā vēsais klusums,
Patrauc mani pusvārdā...
Tā cukurlauskas, kas kūst
Saticības pavardā.

Un pāršalc man plakstus,
Pērļu reibinošais spožums...
Manī kaut kas sedz bailes,
Pārtrauktais drošums.

Šīs acis, atkal un atkal
Aizvien man svešākas kļūst.
Es zinu – šis klusums drīz aizbēgs!
Būs tukšums,
Tukšums tik būs.

Kā vēsais klusums,
Dziest gaismots šai pavardā.
Tā nodevīgais asaru sausums
Un aizej Tu pusvārdā.
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu