Robeža

Laine Kupča, 22.03.2008., 23:49

Istabā smird pēc elles,
Kāds šeit dedzinājis manas lelles.

Pilna grīda pelnu,
It kā kāds to būtu nokrāsojis melnu.
Es sadedzināju savas lelles,
Kurām kaklā bija jaunas, krāsainas krelles.
Galvā sajucis prāts,
Pret sienu atstutēts salauzts slotas kāts.
Tu negribēji mani sāpināt,
Bet attiecības vairs nevēlējies turpināt.
Es vēlos tev pieglausties
Un tavās siltajās rokās iesnausties.
Tu nevēlies atgrūst mani no sevis,
Bet apzinies, ka tas viss tik sāpes tev devis.
Tu saki, ka vecums neatbilst
Un nevēlies ne vārda vairs bilst.
Es ar asarām acīs tevī ieskatos
Un tavai gribai pakļaujos.

4 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
adellada, 22.03.2008. 23:50:20
Komentāra reitings: -0.055

Pirmās četras rindiņas ir skaistas. Liek raisīties iztēlei. Tādas "smagas" un labas. Nu dien.

tobis, 23.03.2008. 11:01:35
Komentāra reitings: 2.838

Gan jau, kad sāki rakstīt, nemaz nezināji par ko gribi rakstīt. Prastas rīmju meklēšana. (pie tam brīžiem galīgi neveiksmīga)

Ir redzēti daudz sliktāki, bet par labu dzejoli šo nenosauktu.

Bet kritika Tev neliedz turpinār pilnveidoties. :)


rxx, 23.03.2008. 13:32:00
Komentāra reitings: 2.876

Šis te dzejois ir kaut kāda parodija. Jā, ok, autore ir izdomājusi kaut kādas baigās atskaņas, un, kas pat zināmā mērā pārsteiz, pirmajās dažās rindās tās attaisno savu būtību. Tālāk seko absolūti bezjēdzīgs vārdu savārstījums, kurš dzejoļa, ja tā drīkst izteikties, kaut nedaudz sakarīgo mesidžu norok pilnībā. Šeit seko jautājums - nafig tas dzejolis ir vajadzīgs? Ja tu gribi izeteikt savu sāpi, tad izsaki. Ja tu gribi uzrakstīt kaut kādu ritmisku un atskaņām pilnu pantiņu, tad raksti pantiņu. Te ir kaut kas pa vidu un tajā pašā laikā - nekas.

Skalpele (gita888@inbox.lv), 02.04.2008. 13:52:30 (ip:195.122.4.122)
Komentāra reitings: 0

Man jāteic, ka dzejolis ir labs, jo mēs katrs rakstam dzeju, lai izteiktos, bet bieži vien to, ko gribam pateikt paši sevī slēpjam un tad sanāk, ka viss sākās ar lellēm, kas atsauc atmiņā laimīgu, mīlestības pilnu laiku - bērnību, bet beidzās viss jau ar to patiesību, kas patiesi cilvēku nomoka un tā ir mīlestība, kas trūkst šobrīd. Nezinu gan kā dzeja var būt nekvalitatīva, ja tā atspoguļo emocijas, kas ir patiesas un patiesībai nav kvalitātes, tādēļ uzskatu, ka kritika tik daudz nemaz neprasās, var jau aizrādīt par atskaņām vai vārdu salikumu, bet ja nav uztverta dzejas doma, tad tā noteikti nav autora vaina.

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Prāta darbnīca - ļauj prātam darboties!
Padalies priekā
books in ancient times was papyrus

Batteryqnk

Every word of this post conveys a deep understanding of the current situation in society :: ---- Like 6067

Phoenixefp

The more information a person learns about the world, the more they realize how much is still unknown

Lorduet


ienāktreģistrēties