Naktstaurenis

Rita Andzane, 30.10.2009., 16:24

Kad vakars tumsē krēslas miglājā
Un saule vīstas sārtā plīvurā,
Tad mostas pelēcības burvis –
Naktstauriņš, kam nav aizslēgtas nevienas durvis.

Savā pelēcības brīvībā,
Tas laistās sidrabotā dzīvībā.
Tas lido pretim mēness gaismai
Savus spārnus paverot
Un gaismu citiem atspīdot.
Bet spārnu puteklīšiem krītot,
Piebirst miers un cēlums kvēls.

Šī sidrabotā dzīvībiņa –
Kā skaistums mulss, tas aizslīd kluss.
Šī pelēcīgā radībiņa -
Kā dimants mirdz nakts burvībā.

Mans naktstauriņš –
Tas aizlido,
Tas mēness gaismu aplido.
Un tumsu sevī sasildot,
Tas nakti spārnos vizuļo.
 


1 komentārs Komentēšana pieejama visiem.
lacrime loisa, 02.01.2010. 18:30:38
Komentāra reitings: 0

Neteiktu, ka patīk šī dzejoļa jēga, bet Tev ir ļoti smalki un labi apraksti. Labs trumpis, lai uzburtu ainavu

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Datuve.lv tehnoloģiju jaunumu portāls
Padalies priekā
books in ancient times was papyrus

Batteryqnk

Every word of this post conveys a deep understanding of the current situation in society :: ---- Like 6067

Phoenixefp

The more information a person learns about the world, the more they realize how much is still unknown

Lorduet


ienāktreģistrēties