Kad citi strādāja

Mārtiņš Millers, 03.12.2007., 20:39

Kad citi strādāja, viņš šūpuļtīklā gulēja
un dzīvi baudīja.

Kad citi vija smalkus attiecību pavedienus,
viņš augām dienām kādam pļavas ziedam
savu mīlu veltīja.
Kad ļaudis, raustīdami savas neredzamās
cietumrestes, prātā juka,
viņš, zem koka zariem sēdēdams,
bezrūpīgi griezās brīvā dejā, zvaigžņu dimensijā.
Ik reizi, kad nakts atdevās rītam, viņš raudāja
un ceļos krita – Kāds gods!
Grūti noticēt, ka citam tas var būt arī sods.
Bet, kad beidzot nāve atnāca
un visi sāpēs zemē krita, viņš piegāja tai klāt un
kā senam draugam uz pleca sita.
"Šeit pavadītais laiks bij skaists un mīlēju es itin visu,
bet nu es gribu doties tālāk un iepazīt vēl ko citu!"

3 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

Kristers, 03.12.2007. 22:09:27 (ip:85.15.220.13)

Komentāra reitings: 1.433

"Ik reizi, kad nakts atdevās rītam, viņš raudāja
un ceļos krita – Kāds gods!"

dikti labi.

jānis, 05.12.2007. 09:21:37

Komentāra reitings: 1.433

Labs!

dzēsts lietotājs, 08.12.2007. 11:47:58

Komentāra reitings: 0

Tieši tā...
"Šeit pavadītais laiks bij skaists un mīlēju es itin visu,
bet nu es gribu doties tālāk un iepazīt vēl ko citu!"

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.

*Vārds:
e-pasta adrese:
*4+1=
*Komentārs:

uz ziņu sarakstu