Atkarība

Rita Andzane, 13.09.2009., 16:03

Atkarība ir kā maigā dziesmā sieta,
Siltā liesmā degta,
Sajūsmā un naivā nevainībā aicināta.

Šī atkarības viešņa -
Tā klusi aizskar Tevi.
Tik nevainīgi...
Caur kārdinājuma aicinājumu -
Tik mānīgi un iespaidīgi tā klusi lūdz:
"Ieklausies – manā kārē ieskaujies!
Manā plīvurī ej ietērpies,
...un manī tad Tu ievīsties..."

Kurš zināja to,
Ka šis maigais pieskāriens
Kā piķis pielips pie pirkstiem?
Kurš teica man to,
Cik neganta ir šī atkarības viešņa?
Kurš brīdināja ,
Kurš klusēja?
Kāpēc mana sirds tai virzienā tad pukstēja?
Kāpēc?

Tu - atkarība:
"Novīsti kā indēta nezāle!"
Tu - atkarība:
"No manas apziņas izzūdi!"
Tu - atkarība:
"Tevis vairs nav,
Jo manas dvēseles spēcīgā liesma,
Sadedzinās Tevi kā uz sprausta iesma."

Tu – Tu mana atkarība….
Atpakaļ manī Tev nav vairs vietas.
Tu - Tu esi mana atkarība:
"Tu Izzūdi un, lai iznīkst Tava dziesma! "