Aizbraucot

Mans dvēseles kauss ir pilns –
Pilns saldi rūgtās garšas.
Asaras acīs jau smagas
Un kā akmeņi lejup tie krīt.

Tik daudz sirsniņai sniegts man šais’ dienās.
Tik daudz siltuma dots aukstās sienās,
Kas pagāja priekos un smieklos
Un saplūda sirds, dvēseles kausos pilnos.

Tik vien kā tā rūgtā piegarša traucē –
Tā ir tā skumja, kas ilgas raudzē.
Kā lai pagriežu muguru dzīvei,
Kas manu dvēseli spēj tā mīlēt?

Tā es dzīvoju trijās pasaulēs –
Divās siltās un līksmības pilnās,
Bet trešajā, kas skumjās un atmiņās pildās
Un rūgtā priekā sildās.

Kā lai pasaku ardievas ļaudīm,
Kas man tik daudz ko ir devuši baudīt?
Kā lai pasaku lielo paldies,
Ja kaklu ir aizspiedis raudiens?

Netīk man ardievas,
Netīk man tā.
Netīk man sajūta,
Kad atvadās.
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

2 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

rita , 25.10.2009. 00:17:07 (ip:95.68.66.65)

Komentāra reitings: 0

Pārrakstījos - 6 rindiņa "dienās" aizvieto ar "sienās"

mālēpene (malepenegmail.com), 25.10.2009. 08:24:54 (ip:62.63.189.6)

Komentāra reitings: 0

Kas jādara, tas jādara, lai būtu labāk.
Pāries skumjas!

uz ziņu sarakstu