Starptautiskais festivāls "Laiks dejot"

17. jūnijā sāksies ikgadējais starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot", kura moto 2015. gadā ir "Mans ķermenis ir mana seja".

Vērienīgākais laikmetīgās dejas pasākums Latvijā šogad vēlas pievērst uzmanību dejas galvenajam medijam un izteiksmes līdzeklim – ķermenim. "Laiks dejot" programmā iekļautas izrādes, kurās mākslinieki no dažādām valstīm un kultūrām komunicē ar skatītāju, atklājot savas versijas par ķermeņa apzinātajiem un neapzinātajiem resursiem, tā saikni ar cilvēka iekšējo pasauli un eksistenci apkārtējā pasaulē.

Festivālu Zirgu pastā atklās Lietuvas mākslinieku Agnes Ramanauskaites, Pauļus Tamoles, Manta Stabačinska izrāde "Contemporary?". Šī, iespējams, ir pirmā reize Lietuvā, kad trīs mākslinieki apvienojušies, lai radītu izrādi, kas ar pašironisku skatu raugās uz Lietuvas laikmetīgās dejas ainu, atsaucoties uz klišejiskām kustībām, frāzēm un pat kostīmu detaļām. 17. jūnija vakarā turpat notiks arī sengaidītā Olgas Žitluhinas un Jāņa Rēdliha dejas filmas "Un atkal par to pašu…" pirmizrāde. Filma, kas tapusi daudzu gadu garumā, ļauj iepazīt leģendāro Olgas Žitluhinas izrādi, kas šogad nosvinēja desmit gadus kopš pirmizrādes.

Festivāla otrajā dienā izrādē "Work" (Zirgu pastā) varēs redzēt lietuviešu dejotāja un horeogrāfa Andrjus Katina pētījumu pašam par savu māksliniecisko pieredzi un vientulību. Kā ierasts, festivāla ietvaros notiks arī brīvdabas izrādes Rīgas Doma dārzā. Latvijas horeogrāfe Elīna Lutce izrādē "Korpuss" pēta ķermeni, tā komunikāciju ar ārpasauli un pašam ar sevi, uzdodot jautājumus arī par cilvēka un ķermeņa ierobežojumiem – gan citu noteiktiem, gan pašu izvēlētiem. Izrādei "Korpuss" sekos Jāņa Putniņa izrāde "Par viņu", kas tapusi, iedvesmojoties no Džuditas Batleres postfeminisma garā sarakstītā darba "Dzimtes nemiers". "Vai sieviete ir sievišķīga pēc kādiem noteiktiem universāliem sievišķības parametriem? Vai sabiedrībā dominē dzimtes binaritāte un vai mēdiju postulētie uzskati joprojām saslēdz ķēdēs mūsu domāšanu? Cik liela nozīme mūsu dzīvē ir stereotipiem un kultūras ietvaros konstruētai dzimtei?" – atbildes uz šiem jautājumiem izrādē meklē jaunais horeogrāfs un desmit dejotājas.

Rumāņu horeogrāfa Kosmina Monolesku performatīvajā spēlē "[Trausls]" notiks divās daļās, 18. jūnijā aicinot skatītājus uz kādu slepenu vietu, savukārt 19. jūnijā turpinot eksperimentus ar attālumu starp mākslinieku un skatītājiem Betanovusā, AB dambī. "[Trausls]", ko iedvesmojusi ikdienas dzīve, Tīno Segals, Kristians Boltanskis, Luiss Kerols un daudzi citi ir dejas izrāde, horeogrāfiska instalācija, performatīva spēle, ballīte vai vienkārši pieredze, kas mijiedarbojas ar skatītāju daudzveidīgajām identitātēm. Galu galā izrāde runā par mākslas stāvokli sabiedrībā, par mākslinieka atbildību un skatītāja lomu.

18. jūnijā Zirgu pastā varēs redzēt divas izrādes no Luksemburgas. Annes Mareikes Hesas izrādē "Dejas mānija" apvieno līdzīgi domājošus māksliniekus, kas eksperimentē ar deju, lai izlauztos ārpus sociālajām normām un paplašinātu personīgās robežas. Cauri gadsimtiem deja atkārtoti parādās kā atbrīvošanās un ekstāzes veids un tajā pašā laikā kā ceļš uz ķermeņa disciplinēšanu un dziedniecību. Viduslaiku dejas mēra laikā, tarantella, reliģiskās un garīgās prakses, kā arī klubu kultūra ir tikai daži piemēri, kas to apliecina. Iedvesmota no šī fenomena, "Dejas mānija" pēta dejas lomu šodienas sabiedrībā un pasludina teātri par atbrīvošanās telpu. Festivāla ietvaros būs iespējams apmeklēt arī horeogrāfes lekciju "Deja kā slimība un deja kā ārstniecība – izlaušanās no ķermeņa", kurā varēs uzzināt vairāk arī par izrādes iedvesmas avotiem.

Japānā dzimusī māksliniece Juko Kominami no Luksemburgas solo izrādē "Maiju" pievērsīsies dzīves un nāves bezgalīgās savīšanās tēmai. Vārds "maiju" kečua valodā nozīmē "upe", savukārt japāniski šis pats vārds nozīmē "zīdtārpiņa kūniņa". Izrāde cenšas doties ceļojumā pa šo dzīves-nāves upi, kas atkal un atkal te ieplūst, te izplūst no dzemdes kokona. Festivāla ietvaros Juko Kominami vadīs arī buto improvizācijas un kompozīcijas meistarklasi.

20. jūnijā Zirgu pastā varēs redzēt Simonas Orinskas un Agneses Bordjukovas izrādi "Vilcene", kas tapusi, iedvesmojoties no bestsellera "Sievietes, kuras skrien ar vilkiem", un ļaus iepazīt dažādās sievietes dabas. Veidojot izrādi, tās autores ne vien pētīja pagātnes stāstus, bet arī realitātē ceļoja pie vilkiem, piedalījās šamaņu rituālos, kā arī dzīvoja kopā ar mūķenēm.

Festivāla noslēgumā būs skatāma Čja Ke un Džou Dzi Hana izrāde "Stāstnieks", kas ļaus Ķīnas pašreizējo situāciju un tās vēsturisko fonu ieraudzīt ar šīs valsts neatkarīgo mākslinieku acīm, nevis caur ierasto Rietumu mediju prizmu. Apvienojot deju, monologu, instalāciju, dzīvo mūziku un ķīniešu kaligrāfiju, mākslinieki izmantos publisku brīvdabas telpu (Betanovuss AB dambī), izrādes laikā veidojot ar Latvijas publiku interaktīvu dialogu, kas palīdzēs labāk saprast vienam otra kultūru.

Festivāla "Laiks dejot" ietvaros iespēja piedalīties arī Nīderlandes mākslinieka Jorisa van Ostervijka "Nospiedumu projektā", kas norisināsies no 17. līdz 20. jūnijam viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvia stikla piebūvē. Joriss van Ostervijks satikto cilvēku dabiskā lieluma nospiedumus krāj kopš 2012. gada. Tā viņš darbojas gan savā Roterdamas darbnīcā, gan viesojoties festivālos un teātros, kur iekārto ceļojošu darba telpu, lai parādītu šo unikālo aktīvās gleznošanas veidu. Ikviens aicināts apmeklēt "Nospiedumu projektu" – iedvesmoties no sevis paša nospieduma, iegādāties to vai vienkārši vērot, kā nospiedumus atstāj citi.

Festivāls "Laiks dejot" aizsācies 1998. gadā kā Latvijas horeogrāfu laikmetīgās dejas izrāžu vakari. Gadu gaitā tam izdevies attīstīties par starptautisku festivālu un raisīt plašu interesi laikmetīgās dejas profesionāļu un interesentu vidū arī ārpus Latvijas. Par to liecina iepriekšējos gados festivālā pārstāvētās valstis – ASV, Austrija, Bulgārija, Itālija, Izraēla, Īrija, Japāna, Kipra, Krievija, Lielbritānija, Moldova, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Skotija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Urugvaja.

Biļetes pieejamas "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

Informācija par festivālu www.facebook.com/festivalsLaiksDejot  un www.dance.lv.

Festivālu "Laiks dejo" rīko Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija sadarbībā ar Eiropas mobilitātes un mākslinieciskās apmaiņas projektu "E-Motional: rethinking Dance" un apvienību "Party".

Festivāla direktore: Olga Žitluhina.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, ES programma "Kultūra", Luksemburgas dejas asociācija "TROIS C-L".

Informatīvais atbalsts: "Dance.lv" žurnāls, "Satori", "Kroders", "Delfi", Latvijas Radio 1.

Projektu finansiāli atbalsta ES programma "Kultūra" (2007 – 2013). Par preses relīzes saturu atbild projekts "E-Motional: rethinking dance". Eiropas Komisija neatbild par to, kā var tikt izmantota tajā iekļautā informācija.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu