Sigurds Vīdzirkste "Kibernētiskā Glezniecība"

Izstādes atklāšana: 12.septembrī pl. 17.00. Atklāšanas laikā iespējams iegādāties S.Vīdzirkstes piemiņas katalogu.

Sigurds Vīdzirkste ( 1928 - 1974 ) pieder trimdas latviešu mākslinieku paaudzei un ir viena no izcilākajām un novatoriskākajām šī loka radošajām personībām.

Vīdzirkstes radošā brieduma laiks - 20.gs. 60.un 70.gadi Amerikā - sakrita ar pēckara abstrakcionisma, īpaši Ņujorkas skolas, attīstību, un Vīdzirkste bija viens no nedaudzajiem latviešu māksliniekiem, kura glezniecība pārliecinoši iekļaujas šīs skolas estētikas robežās.

Gleznotāja pēckara mītnes vieta bija Ņujorka. Profesionālo mākslas izglītību viņš apguva Ņujorkas Mākslas studentu līgā, kas tobrīd bija viens no amerikāņu abstraktā ekspresionisma „epicentriem”. Esot Ņujorkas latviešu radošo aprindu jeb „Elles ķēķa” pārstāvim, viņa māksla veidojās sadarbībā ar citu trimdas kultūras pārstāvju, īpaši Linarda Tauna, Gunāra Saliņa, Olafa Stumbra un citu, darbību. Interese par procesiem un principiem, kas raksturo vai ietekmē dažādas ārpus-mākslas jomas, ir bijusi ļoti nozīmīgs impulss daudzām Vīdzirkstes gleznām, kurās saplūst modernisma mākslai raksturīgā pašvērtīgā vizualitāte un refleksija par visdažādākajām jomām, kas ar mākslu ir šķietami nesaistītas. Sākotnēji gleznotājs ietekmējās no abstraktā ekspresionisma glezniecības, īpaši Vilema de Kūniga un Marka Rotko, vēlāk arī spāņu mākslinieka Antonio Tapjesa; tomēr raksturīgākais Vīdzirkstes darbos ir viņa ļoti individuālais rokraksts - lakonisks, askētisks, taču mākslinieciskajā izteiksmē ļoti spēcīgs, atklājot augstas raudzes estētisko dimensiju, integrējot mākslā priekšstatus un idejas, kas gūti, interesējoties par Austrumu filozofiju, matemātiku, astronomiju, eksperimentālo mūziku, ķīmiju un pat kibernētiku, eksaktas likumības savienojot ar iztēles atraisītu vizuālo izteiksmi. Piemēram, to spilgti atklāj gleznotāja darbos bieži izmantotā ritma un seriālisma pieeja, kad mākslinieks sekojis noteiktai kārtībai, kas tomēr ir bijusi nevis iepriekš paredzama vai simetriski atkārtojoša, bet spontāna. Tādējādi mākslinieks ir radījis glezniecisko dimensiju, kas pastāv neatkarīgi no matemātiskas kārtības vai novietojuma, veidojot suverēnu formu un domu pasauli. Mākslinieka radošajā mantojumā atrodamas ne tikai lielformāta gleznas, bet arī necili punktiņu sistēmu zīmējumi uz papīra. Iepretim diskrētajiem punktiņiem, kas stratēģiski kalkulē kompozīcijas ieceri, Vīdzirkste ar maksimālu koncentrāciju ir veidojis spontānu žestu zīmējumus, melnas guašas vai eļļas krāsas metienus uz brūna papīra. Abi zīmējumu tipi - racionālais, sistēmiskais, statiskais, individuālitāti izslēdzošais un tam pretējais iracionālais, dinamiskais, formā atvērtais un ar dzīvu enerģētiku piepildītais nosprauž Vīdzirkstes mākslas robežu galējos punktus, kas uztur viņa glezniecības spriedzi.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu