Spīķeru koncertzālē "No mēmā kino līdz elektronikai"

Šā gada 3. novembrī "Latvijas Koncerti" aicina ceļojumā no Francijas līdz Argentīnai, cauri Spānijai un Itālijai, līdz pat Skandināvijai un Latvijai multimediālajā projektā "No mēmā kino līdz elektronikai", kas notiks Spīķeru koncertzālē.

Uz skatuves satiksies četri azartiski mūziķi - Matiass Hanke de la Fuente – vācu un čīliešu izcelsmes Argentīnas komponists, Viktors de la Rosa – spāņu klarnetists, kura mītnes zeme jau vairākus gadus ir Londona, Jūens Kempbels – britu komponists, čellists un kontrabasists, kā arī diriģents, kura oficiālā adrese patlaban saistāma ar Kembridžu, savukārt Latviju šajā projektā pārstāv komponiste Santa Bušs.

Idejas autore komponiste Santa Bušs saka: "No melnbalta mēmā kino ar reālajā laikā uzburtu skaņas pasauli līdz žilbinoši krāsainai elektroakustiskajai mūzikai, no niansēti izsmalcinātiem instrumentālās mūzikas šedevriem līdz eksperimentālai audiovizuālajai mākslai, no sarežģītu tehnoloģisko sasniegumu virtuozas īstenošanas dažādās mākslas formās līdz piepildītai emocionālai katarsei - tā īsi raksturojama šī multimediālā projekta programma".

Skats uz pagājušā gadsimta mākslu tiks mests visu programmu ievadošajā darbā, vakara atklāšanai izvēloties 1928. gadā uzņemtu mēmo filmu Thèmes et Variations, kurā franču režisore Žermēna Dilaka tiecas rast tiltu starp klasisko mūziku un rūpniecisko pilsētvidi, vizuāli interesanti spēlējoties ar līnijām, ritmiem, dažādām paralēlēm starp baletdejotājas līganajām un mehāniskajām kustībām, no vienas puses, un dzelzceļa ratu un automašīnu riepu, neskaitāmu mehānisku ciparnīcu griešanos, no otras puses. Šīs eksperimentālās melnbaltās īsfilmas skaņu celiņu reālajā laikā rada elektronikas un čella duets, iejūtīgi sekojot vizuālajam stāstam.

Programmā iekļauti trīs basklarnetei un tieši Viktoram de la Rosam veltīti opusi: Olivera Rappoporta teatrālā, ārkārtīgi virtuozā un eksplozīvā miniatūra Catarsis IV, Matiasa Hankes de la Fuentes Diáfano, kas balstīts uz ideju par caurspīdīgumu un vizuālām ilūzijām, vērojot horizontu, kā arī Santas Bušs Rosmarin, kas tapis kā veltījums tieši spāņu mūziķim, kompozīcijas nosaukumā apspēlējot viņa uzvārdu Rosa un iedvesmojoties no Vidusjūras klimata saules un smaržu pielietā gaisa, kurā izteikti dominē tieši rozmarīna aromāts.

Ar videomākslu plānots arī noslēgt programmu, spēcīgai vakara izskaņai izvēloties mūsdienu videomākslas darbu – argentīniešu režisora un skaņu mākslinieka Huana Ignasio Guerras filmu Despojos de una partida, kas runā par kontrastiem starp svētkiem un ikdienu, līdzīgām paralēlēm starp pilsētvidi un mākslu kā pirmajā filmā, tikai raugoties no 21. gadsimta perspektīvas un pētot Buenosairesas dažādo sociālo slāņu dzīves specifiku un daudzveidību.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu