"Nikolajs Rērihs un krievu primitīvisms"

Otrdien, 2015. gada 8. decembrī, plkst. 17.00 Mākslas muzejs "Rīgas Birža" aicina uz Sentendrjūsas universitātes profesora Dr. art. Džeremija Hovarda (Lielbritānija) lekciju "Nikolajs Rērihs un krievu primitīvisms".

Pasākuma norises vieta: Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Konferenču zāle (3. stāvā; Doma laukumā 6, Vecrīgā).

Modernās mākslas attīstībā 20. gadsimta sākumā bija nozīmīgi vairāki ierosmes avoti. Kā viens no būtiskākajiem minams primitīvisms, kas ietver sevī interesi par margināliem procesiem, reģioniem un kultūrām, tai skaitā tautas mākslu, ar kuru aizrāvās gan akadēmiskas ievirzes meistari, gan autori-novatori.

Lekcijā Mākslas muzejā "Rīgas Birža", kas norisināsies izstādes "Nikolajs Rērihs un Latvija" pasākumu programmas ietvaros, Sentendrjūsas universitātes profesors, mākslas zinātņu doktors Džeremijs Hovards (Jeremy Howard, St. Andrews University, Lielbritānija) raksturos mākslas situāciju Krievijā 20. gadsimta pirmajā desmitgadē un stāstīs par to, kā gleznotāji Nikolajs Rērihs, Voldemārs Matvejs, Nataļja Gončarova, Mihails Larionovs, Kuzma Petrovs-Vodkins, Pāvels Kuzņecovs, Martiross Sarjans, Kazimirs Maļevičs, Vladimirs Tatļins, Pāvels Filonovs un Olga Rozanova novērsās no akadēmisma tradīcijas un pievērsās "primitīviem" paņēmieniem. Tāpat klausītāji uzzinās par tālaika koncepciju "atpakaļ nākotnē", kas var būt noderīga, lai saprastu to, kā un kāpēc šie autori izmantoja agrīnās renesanses un ārpus Eiropas kultūras pieredzi, ko vēlāk realizēja inovatīvās un polisemantiskās mākslas formās.

Profesora Dr. art. Džeremija Hovarda pētniecības lauks aptver plašu tēmu spektru, tostarp Centrālās un Austrumeiropas mākslu, arhitektūru un dizainu, kā arī mākslas un izglītības attiecības. Viņš ir zināms kā jūgendstila reģionālo variāciju, nacionālo un transnacionālo stilu un krievu mākslas speciālists. 1992. gadā izdevniecībā "Manchester University Press" iznāca Džeremija Hovarda pētījums, veltīts Pēterburgas mākslinieku grupas "Jaunatnes Savienība" darbībai. 1996. gadā viņš publicēja grāmatu "Art Nouveau: International and National Styles in Europe". 2006. gadā "Oxford University Press" izdeva grāmatu "East European Art 1650–1950". Sadarbībā ar "Z. S. Strother" un Irēnu Bužinsku tapusi mākslas zinātnieka jaunākā grāmata "Vladimir Markov and Russian Primitivism: A Charter for the Avant-Garde", kas šogad iznākusi izdevniecībā "Ashgate" un ir veltīta latviešu māksliniekam un teorētiķim Voldemāram Matvejam.

Uz lekciju laipni gaidīti visi interesenti! Lekcija notiks angļu valodā bez tulkojuma. Ieeja brīva. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu