Ko atklāj Kultūras patēriņa pētījums?

25. martā Latvijas Kultūras koledžā notika Kultūras koledžas un Stratēģiskās analīzes komisijas iniciētā ekspertu paneļdiskusija par jaunākā pētījuma "Kultūras patēriņš Latvijā" rezultātiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem.

Pētījumu "Kultūras patēriņš Latvijā" prezentēja Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, ekspertu paneļdiskusijā, ko vadīta starptautisku projektu kuratore Agnese Hermane, piedalītjās arī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte, komponists un producents Aivars Hermanis, Laikmetīgās mākslas muzeja KIM? Valdes priekšsēdētāja Zane Čulkstēna, ekonomikas profesore Sarmīte Jēgere un Latvijas Kultūras koledžas direktores vietniece Baiba Stille-Dubkeviča.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 2009. gadā kultūras patēriņš ir krities un atgriezies, 2005.-2006. gada līmenī, tomēr kā uzsvēra profesors Roberts Ķīlis, šo kritumu raksturo interesanta tendence – pastāvīgie kultūras patērētāji kļūst vēl pastāvīgāki, savukārt kritumu piedzīvojām, jo pieaug tā sabiedrības daļa, ko varētu raksturot kā neaktīvus kultūras produkta patērētājus. Ļoti būtiska iezīme, par ko būtu vērts domāt gan kultūras piedāvājuma, gan kultūrpolitikas veidotājiem, ir relatīvi augsts neaktīvo kultūras patērētāju skaits to iedzīvotāju vidū, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Būtisks jautājums, ko uzdeva diskusija ir – pētījums ir veikts, kas tālāk notiks ar iegūtajiem faktiem un atziņām. Sarmīte Ēlerte aicināja aktualizēt pētījumos un diskusijās izskanējušos viedokļus gan kultūrpolitikas, gan kultūras procesa veidotāju vidē, lai reālās situācijas novērtējums būtu pamats iespējamajiem risinājumiem kultūras nozares patēriņa veicināšanai, tai pat laikā saglabājot līdzsvaru starp kultūras patēriņa un piedāvājuma atbalstīšanu kultūrpolitikas līmenī, kas ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu kultūras piedāvājumu arī nākotnē.

Tāpat, kā norādīja visi diskusijas dalībnieki, liela nozīme kultūras patēriņa veicināšanā ir topošā lasītāja, klausītāja, skatītāja izglītošanas procesam. Šajā procesā aktīvi jāiesaistās gan formālai un neformālai izglītībai, gan pašām kultūras institūcijām, un, kā norādīja Zane Čulkstēna, ne vienmēr tam ir jānotiek tieši. Īpaši darbojoties ar jauniešu auditoriju, kas Latvijā ir ļoti nozīmīga kultūras patērētāju daļa, būtisks ir līdzdalības aspekts, tieši aktīva jauniešu līdzdalība kultūras projektos un pasākumos ir ceļš, kā audzināt gudru un jūtīgu kultūras procesa baudītāju.

"Nevajag aizmirst, ka šis pētījums ir socioloģisks skatījums uz kultūras procesu Latvijā. Ir jāsaprot, ka pilnīgas izpratnes veidošanai būtiski iesaistīt arī citus skatījumus, kuri kopā veidotu daudz dziļāku sapratni, par to, kas pašlaik notiek ar kultūru un kādi ir iespējamie attīstības scenāriji", diskusiju noslēdza profesors Roberts Ķīlis, aicinot pētījuma rezultātu analīzē un diskusijā par tiem iesaistīties plašam speciālistu lokam.

Diskusijas apmeklētāju vidū bija gan Kultūras ministrijas pārstāvji, gan pasākumu centru vadītāji no Rīgas Latviešu biedrības, Mežaparka, Liepājas Olimpiskā centra, Ķīpsalas halles, Valmieras un Cēsu kultūras centriem, kā arī vairāku nevalstisko organizāciju – Latvijas Jaunā teātra institūta, HUB Rīga, Skolotāju Savienības, biedrības "Zaļās mājas", un valsts kultūras organizāciju - Dailes teātra, Latvijas Koncerti, NKMA, u.c. pārstāvji.
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu