Dokumentālo filmu skaņu operatora Aivara Riekstiņa radošā darba vakars

Latvijas Kinematogrāfistu savienība, 20.03.2006., 18:27

Ceturtdienas vakarā (23. martā, 19:00) kinoteātrī „Rīga” būs skatāma interesanta, savdabīga un Latvijā reti rādīta dokumentālā filma „Cerību lauki”, kuras scenārists, režisors un operators ir pāragri Aizsaulē aizgājušais Andris Slapiņš, bet skaņu operators - marta jubilārs Aivars Riekstiņš.

Aivars RiekstiņšAivars Riekstiņš sāka strādāt Rīgas Kinostudijā 1975.gadā, uzreiz pēc Ļeņingradas Kino inženieru institūta absolvēšanas. Kopš tā laika viņš veidojis skaņu ietērpu vairāk kā 500 (!) dažādiem dokumentālā kino darbiem - gan filmām, gan kinožurnāliem, un viņa vārds lasāms titros daudzām izcilām latviešu dokumentālā kino pērlēm.

Šajos gados Aivars Riekstiņš ir strādājis praktiski ar visiem mūsu dokumentālistiem, turklāt 4 reizes nacionālajos kino festivālos „Lielais Kristaps” viņa veikums ir novērtēts kā labākais skaņu operatora darbs - filmās „Daba” (rež. Arvīds Krievs), „Strēlnieku zvaigznājs” (rež. Juris Podnieks), „Es esmu latvietis” (rež. Ansis Epners) un „Dziedātāja uz skrituļslidām” (rež. Ivars Seleckis).

Interesanti, ka pēdējos gados Aivars ieguvis jaunu kino pieredzi - 2003.gadā viņš pirmoreiz bija skaņu režisors arī spēlfilmai - skatītāju iemīļotajai „Ūdensbumba resnajam runcim” (rež. Varis Brasla).


„CERĪBU LAUKI”

Dokumentāla filma, 1988.g., 80 min., 35 mm
Rīgas Kinostudijas un Britu universitāšu
kino un videoprogrammu Padomes kopražojums

Scenārijs E.Vorners, Andris Slapiņš
Režija Andris Slapiņš
Kamera Sergejs Nikolajevs, Andris Slapiņš
Mūzika Mārtiņš Brauns
Skaņa Aivars Riekstiņš
Montāža Anita Stikāne
 

Filmas direktore Baiba Urbāne Andri Slapiņu kino un dzīvē vienmēr ir saistījušas latviešu un citu tautu nacionālās īpatnības, tas atšķirīgais un arī vienojošais, kas piemīt katrai no pasaules tautām. Andra pamatideja bija radīt izpratni par jebkuras tautas unikalitāti, un viņa filmas joprojām lieliski iekļaujas vienotajā pasaules kultūras telpā.
Filmā „Cerību lauki” Andris Slapiņš pievēršas seno ķeltu un baltu kultūras paralēļu pētniecībai. Mutvārdu folklora, deja, amatniecība, paražas un ticējumi filmā ir savdabīgs abu kultūru tradīciju atspoguļojums. Liela vērība filmā pievērsta tautasdziesmām, jo tieši tajās bieži vien saglabājušies verbālie pierādījumi par senajiem notikumiem, to vietu un laiku.
Projektu atbalsta Kultūrkapitāla fonds, Rīgas domes Kultūras pārvalde

Biļetes kinoteātra „Rīga” kasē, cena 1Ls


0 komentāri Komentēt var tikai reģistrētie lietotāji, komentārus redz visi lietotāji. reģistrēties vai ielogojies!

atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Datuve.lv tehnoloģiju jaunumu portāls
Padalies priekā
monuments related to deep

Wirelesslaz

mostly in monasteries.

Businessdwm

одиночная ставка на 1xbet промокод что это id="firstHeading" class="firstHeading mw-first-heading">Search results Help English Tools Tools move to sidebar hide Actions General

Angelia


ienāktreģistrēties