Izrāde "Sieviete Spridzeklis" 29. un 30. martā plkst. 19.00

Šonedēļ 29. un 30. martā teātris United Intimacy visus, kam nav vienalga, aicina noskatīties aktrises Ināras Sluckas monoizrādi "Sieviete Spridzeklis". Izrādes pamatā ir jaunās horvātu dramaturģes Ivanas Sajko luga - stāsts, kas provocē skatītāju, nesaudzīgi runājot gan par mūsdienu sievietes identitāti, gan pasaules notikumu neizbēgamo ielaušanos katra cilvēka ikdienā.

Radošā komanda
Aktrise: Ināra Slucka Režisors: Andrejs Jarovojs Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Epp Kubu
Skaņu mākslinieks: Ernests Ansons Tulkotāja: Dagnija Dreika Redaktore: Inga Gaile

„Parasti izrādes uzrunā tad, ja iekustina kādu jau cilvēkā esošu smeldzīgu sajūtu, bet šoreiz iestudējuma veidotājiem un jo īpaši I. Sluckas spēcīgajam tēlojumam izdodas radīt manī pilnīgi jaunas, nenojaustas un dziļas emocijas.

Kā skaista un filozofiski ietilpīga metafora darbojas arī igauņu scenogrāfes Epp Kubu veidotais telpas iekārtojums. Izrāde notiek Latvijas Mākslinieku savienības ēkā 11. novembra krastmalā, lielā, baltā telpā ar augstiem logiem, kas, šķiet, projektēta kā mākslinieku darbnīca. Spēles laukuma aizmugurē gluži kā Luvrā pie sienas aiz metāla norobežojuma un aizsargstikla piekārta liela Leonardo da Vinči Monas Līzas reprodukcija, taču trūkst pašas Monas Līzas, ir tikai zaļgani dūmakainais fons.”
Linda Ģībiete, Kultūras Forums

Fragmenti no lugas "Sieviete Spridzeklis"
"Divpadsmit minūtes un trīsdesmit sešas sekundes? Vai ar tām pietiek, lai cilvēks izdomātu kaut ko mazāk banālu un apgrūtinošu par visparastākajiem satiksmes negadījumiem, mājsaimniecības ierīču radītām elektrotraumām, no jumta krītošiem dakstiņiem, saindēšanos ar pārtiku un negaidītām slimībām? Reizēm mēs uzvedamies kā pilnīgi idioti, reizēm krītam izmisumā, jo vēsture paiet mums garām uzmetot vien paviršu acu skatu - jo mēs neesam kļuvuši ne par Budu, ne par Jēzu - neesam neviens no tiem praviešiem, kuriem viss jau kopš paša sākuma bijis skaidrs. Mēs varam tikai brīnīties, šad un tad viņus citēt, un tobrīd, kad divpadsmit minūtes un trīsdesmit sešas sekundes būs pagājušas, gluži vienkārši nonākt nepareizajā laikā nepareizajā vietā. Un viss. Droši vien būtu godīgi pieprasīt kādu interlūdiju pirms beigām, es prātoju: ziloņiem ir vieta, kurp tie dodas, kad jūt galu tuvojamies, pat Marlonam Brando filmā “Pēdējais tango Parīzē” bija pietiekami daudz laika izņemt no mutes košļājamo gumiju un pielipināt to pie balkona margām. Es nespēju aizmirst šo ainu. Tā uzliek mums pienākumus."
*****
"Cilvēku pilna iela. Karogi trenējas histēriski plivināties sagaidot pompozo autokolonnu. Ziņās visu laiku rāda kādu līdzīgu ceremoniju: jūsmīgas sejas, izstieptas rokas, klaigājošs pūlis, ekstātisks pūlis, gaidošs pūlis, svīstošs pūlis, kas groza kaklus, vecāki ar bērniem uz pleciem… Kas gan tur ir ko redzēt? Aptumšoti stikli un apturēta satiksme. Pūlis ir šeit, jo mīl demokrātiski ievēlēto valdību, kas panikā drāžas cauri pilsētai - starp mirušiem luksoforiem, sirēnām, apsardzi, snaiperiem uz jumtiem un aģentiem burzmā."
*****
“Mēs esam arodbiedrības pārstāvji. Mēs esam godājami un apzinīgi debesu iedzīvotāji: mēs rūpējamies par nākotni, raizējamies par ekoloģiju, šķirojam savus atkritumus, lietojam otrreiz izmantojamus materiālus, ēdam ekoloģiski tīru pārtiku, pūlamies nepiesārņot vidi ar savu necilo pastāvēšanu. Mēs kārtīgi strādājam no deviņiem līdz pieciem, mēs neprasām samaksu par virsstundām. Brīvdienās mēs sportojam un ejam uz kino. Mēs nedzeram, nesmēķējam, nespēlējam azartspēles, nelietojam narkotikas. Esam iemācījušies būt pazemīgi un rāmi: neko neprasi un neko nedabū. Taču tagad mums ir diezgan: diezgan disciplīnas, mazu algu un dzīvošanas geto! Mēs arī gribam būt daļa no globālā ciemata! Mēs gribam valdības reformu! Mēs pieprasām budžeta pārskatīšanu! Mums ir līdz kaklam šis novecojušais totalitārais režīms! Nost ar vecās ideoloģijas spiegiem un birokrātiem! Viņiem ir jāatbild! Nost ar līdzšinējo varu! Nost ar sulaiņiem un roklaižām! Uz priekšu - lai nāk pārmaiņas! Mums nepieciešama ražošanas modernizācija, mums vajadzīgi ģenētiski modificēti dārzeņi. Mēs gribam demokrātiju! Mēs gribam preses brīvību! Šķirt baznīcu no valsts un valsti no televīzijas! Iznīcināt centralizāciju! Mēs pieprasām vēlēšanas, augšpalātu un apakšpalātu, mēs gribam ministrus, ministru vietniekus un premjerministru, kurš brauc ar velosipēdu! Mēs pieprasām patiesību, taisnību un vienlīdzību! Mēs gribam caurskatāmu budžetu!"
*****
Foto no izrādes: http://www.unitedintimacy.lv/index.php?1&13&view=cat-browse&categid=21  

Ivana Sajko
Lugas autore, horvātu dramaturģe Ivana Sajko ir dzimusi 1975. gadā Zagrebā. Viņa ir arī režisore, teātra teorētiķe, dažādu radio un multimediju projektu autore, starptautiskā mūsdienu teātra mākslas žurnāla Frakcija redakcijas padomes locekle un viena no teātra grupas BADco. dibinātājām, kas sarakstījusi 11 lugas - no tām vairākas saņēmušas apbalvojumus. Luga SIEVIETE SPRIDZEKLIS (2003) ir tulkota angļu un vācu valodā, kā arī iestudēta Vācijā Theaterlabor-Darmstadt (2004) un Theater Discounter Gottingen (2005) un Austrālijā Malthouse Theatre Melburnā (2005).

Lugu latviešu valodā iespējams lasīt internetā: http://www.unitedintimacy.lv/index.php?&67  


Biļetes: visās Biļešu Paradīzes kasēs, internetā: www.bilesuparadize.lv , tel. 9002000, cena LVL 5, skolēniem, studentiem, pensionāriem LVL4, grupām (sākot no 20 pers.) katra biļete LVL4
Internetā: www.unitedintimacy.lv

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu