Pirmizrāde Šekspīra "Otello" Māras Ķimeles režijā

15.oktobrī Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē notiks pirmizrāde Šekspīra "Otello" Māras Ķimeles režijā.

Viljams Šekspīrs
Otello

Par "Otello" priekšstats ir visiem. Ja ne kas vairāk, tad vismaz tik daudz, ka moris greizsirdības lēkmē nožņaudz savu skaisto un uzticīgo sievu Dezdemonu. To, ka Otello ir dižciltīgs moris un izcils karavadonis, kas kļuvis par Venēcijas hercogistes ģenerāli, nezin vai atceras daudzi. Tieši viņā, melnādainā, iemīlas un uz svešu zemi līdzi dodas senatora meita, skaistākā un iekārojamā Venēcijas līgava Dezdemona. Tālāk armijas apstākļi, apkārtējo skaudība un intrigas pārvērš sapnim līdzīgo dzīvi murgā.

Māra Ķimele (režisore):
"Vai Otello ir naivs, lētticīgs muļķis? Kādēļ Jago tik viegli izdodas ar viņu manipulēt? Kādēļ Dezdemona aizbēga no mājām un apprecēja mori? Vai liela greizsirdība ir lielas mīlestības pazīme? Vai cilvēks pats zina savas robežas? Vai cilvēks spēj mainīt savu dabu?

Šādi jautājumi rodas, domājot par Šekspīra "Otello". Gribētos veidot izrādi, kas meklē atbildi uz šiem jautājumiem. Izrādi par Otello skrējienu pretī nāvei jeb piedzimšanai.
Izrādes žanrs - krimiķis."

Andris Keišs (Otello):
"Man, strādājot pie "Otello", galvenais ir priekšstatu laušana. Izrādās, ka Dezdemonu nodur, ne nožņaudz. Izrādās, ka Jago nav ļaundaris. Izrādās, ka Otello ir spēcīgs karavadonis un nepieredzējis jauneklis vienā (tumšā) ādā. Un, protams, vēl joprojām nepārspēti dialogi."

Jana Čivžele (Dezdemona):
"Izrāde ir kā Cirka spēle caur palielināmo stiklu. Metamā kauliņa punktu skaits pārvieto spēles figūras pa laukumu, attālinot vai pietuvinot uzvarai. "Otello" ir par to kā viens cilvēks šmaucas ar metamo kauliņu, bet otrs tic, ka tas ir viņa liktenis."

Kaspars Znotiņš (Jago):

"Es gribu spēlēties. Gan labā nozīmē, kad caur spēli panāk vieglumu, gan sliktā nozīmē ,kad spēlējoties paliek paviršs. Lai! Redzēs, kas būs! Jo, ja nepamēģināšu, tad nezināšu, cik tālu varu aizspēlēties. Es neesmu Jago, es tēloju Jago. Tēloju karavīru, kurš ir karojis, nokāvis. Tēloju piekrāptu, bet mīlošu veci. Tēloju, spēlēju. Mētājam caurules, izliekamies, ka caurules ir taures, zobeni, lielgabali, noklausīšanās ierīces-pēc vajadzības. Izliekamies, ka ir vētra, stumdām kastes pa skatuvi kā nenostiprinātu kravu uz kuģa. Imitējam mīlestību, kaisli, neprātu, greizsirdību, skaudību un bailes. Izliekamies, ka smejamies, piedzeramies, drebam drudzī, raudam, slīcināmies un slepkavojam. Cik tālu šitā aizspēlēsimies? Cerams, ka tālu!"

Režisore - Māra Ķimele
Māksliniece – Inga Bermaka
Kustību konsultante – Elīna Breice
Lomās: Andris Keišs, Kaspars Znotiņš, Ivars Krasts, Jana Čivžele, Inga Alsiņa, Liena Šmukste, Varis Piņķis, Andis Strods, Gatis Gāga

Pirmizrāde 15.oktobrī Lielajā zālē

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu