Estepatās Antigone

Pirmizrāde 10.maijā pl. 18.00 Ogres ģimnāzijas aulā, Ogrē, Meža pr. 14.

Jauniešu teātra studija Estepatās darbojas tikai kopš 2006.gada, tomēr par iesācējiem sevi vairs neuzskatām. Divu gadu laikā ir paveikts daudz, un neglītie pīlēni, kas kādā rudens dienā satikās ar mērķi sagatavot dažus dzejoļus koncertam, ar katru dienu vairāk top par skaistiem gulbjiem. Lielākajai daļai studijas dalībnieku mērķis ir nopietns - turpināt mācības aktiera mākslā, režijā vai kultūras menedžmentā, tāpēc katru studijas uzdevumu mēs uzskatām par pakāpienu, kas jāpārvar ceļā uz augstāku līmeni. Tādi pakāpieni ir bijuši gan studijas pirmie darbi - etīdes pēc Šekspīra un Borhesa darbu motīviem, gan izturības pārbaude, viesojoties visdažādākajos Latvijas nostūros ar „Pifa piedzīvojumiem”, gan sadarbība ar profesionāļiem, klarnešu kvartetu Quattro Differente, gan emociju smalkums dzejas kompozīcijās par Imanta Ziedoņa un Ibsena tēmām. Nākamais pakāpiens ir ļoti augsts: Žana Anuija „Antigone”.

Visi studijas dalībnieki ir gados jauni, tādēļ arī stāstu par Antigoni esam interpretējuši kā jaunības traģēdiju. Tēbu valdnieks Kreons nav sirmgalvis, un aukle nav salīkusi večiņa, Antigones iemīļotais Hemons ir puiciski neveikls, un viņas māsa Ismene aizmieg blakus rotaļu lācēnam. Viņos pulsē nevaldāma dzīvotgriba, nākotne viņu priekšā plešas plaša un daudzsološa, un nāves klātbūtne iestudējumā liekas pat nepiedienīga. Anuijs savu lugu, interpretējot mītu un Sofokla traģēdiju, radīja Otrā pasaules kara laikā, protestējot pret franču samierināšanos un kolaborāciju ar nacistu okupācijas varu. Anuija laiks bija spilgts, tajā netrūka cīņas, nodevības, soda, varonības, gara cēluma. Mūsu iestudējums ir radies laikā, kad sakāpinātas emocijas nav aktuālas. Nav ne labo, ne slikto, un katram ir tiesības būt uzklausītam. Individuālisms kļūst par normu, tolerance - par tradīciju, emocijas vada reklāmas baneri, komunikācija notiek ar mehānisko saziņas līdzekļu starpniecību. Šajā ainavā pusaudzis, kas nerīkojas pastāvošās sistēmas ietvaros, neiekļaujas, tādēļ tiek sodīts. Bet laiks sodītajam nepiešķir ne traģisko pāridarījuma, ne lepno varonības izjūtu. Izrādes izskaņā visi personāži atrod savu ceļu, savu veidu, kā iekļauties eksistējošā pasaulē un vienlaikus - iespējams - darīt to kaut nedaudz labāku. Vienīgi Antigone paliek, gaidot savu laiku: lielu un stipru laiku, varoņu laiku, kas viņas garam dotu spārnus.

Iestudējumu atbalsta Ogres Meža tehnikums un Ogres ģimnāzija.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu