Dailes teātra 2007./2008. gada sezonas jauniestudējumi

Uzvest Latvijā vēl neiestudētas lugas - tas vienmēr ir izaicinājums teātrim.

Vitolds Gombrovičs - Ivonna, Burgundijas Princese
Luga 2 cēlienos

No poļu valodas tulkojusi Aina Vecsīle

Pirmizrāde 2007. gada 4. oktobrī

Ekstravagantais poļu avangarda klasiķis Vitolds Gombrovičs (1904-1969) ir radījis smieklīgi traģisku pasaku-līdzību pieaugušajiem „Ivonna, Burgundijas princese” (1938) - groteski skaudru, absurda iezīmētu stāstu par dīvainu princesi, kura slīkst apātiski bezmērķīgā anēmijā un nemitīgi klusē. Viņa neiederas saldās bezrūpības, mirdzošā šika, elegantās izsmalcinātības pasaulē, kurā elementārā pieklājība prasa laiku pa laikam ko teikt. Viņa ir kā radīta, lai izsistu citus no līdzsvara, kaitinātu, satrauktu, novestu līdz baltkvēlei, apvainotu līdz sirds dziļumiem. Viņa nedrīkst eksistēt, viņa ir jānoslauka no zemes virsas - ko līdz būt normālam, ja kāds cits līdzās ir nenormāls...

Taču vienlaikus šī luga ir arī sievietes noslēpuma minēšana - dvēsele, kas nekad nav atklājama līdz galam un mūžam paliek mīkla.

Lomās: Rēzija Kalniņa (Ivonna), Jānis Paukštello (Karalis Ignācijs), Lilita Ozoliņa (Karaliene Margarita), Artūrs Skrastiņš (Princis Filips, troņmantnieks), Juris Bartkevičs (Kambarkungs), Ieva Pļavniece (Iza, galma dāma), Lauris Dzelzītis (Kirils, prinča draugs), Gints Grāvelis (Kipriāns), Ilze Vazdika un Lidija Pupure (Ivonnas tantes), Juris Strenga (Inokentijs, galminieks), Juris Gornavs (Valentīns, sulainis).

Režisors - Romans Kozaks
Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Andris Vilcāns, Ilmārs Šlāpins

Drakula. SvešĀs Asinis
Rokmūzikls 2 daļās

Pirmizrāde 2007. gada 7. decembrī

Dzimis no tālās Transilvānijas leģendām, iemūžināts šausmu literatūras klasikā un kļuvis par kino ikonu, grāfa Drakulas tēls Dailes teātra izrādē būs ievīts apokaliptiskā nākotnes vīzijā, kurā asinis ir ne tik daudz vampīru dzēriens, cik cilvēces pastāvēšanas „būt vai nebūt”. Cilvēktiesības un iecietība, multikulturālisms un demokrātija, ādas krāsa un nacionālā identitāte, radikāli grupējumi un teroristu akti - nāve ir kaut kur tepat līdzās, neviens nav pasargāts. Jautājums par asinīm - svešām un savējām, naidīgām un dzimtām - ir kļuvis aizvien būtiskāks pasaulē, kurā grūst debesskrāpju torņi, atskan sprādzieni seno Eiropas galvaspilsētu pasažieru vilcienos un savu cinisko stāstu pauž granātas Londonas metro. Tā ir pasaule, kurā visi karo ar visiem un kurā nekas vairs nebūs kā agrāk. Asinis ir allaž klātesošas mūsu dzīvē. Mēs esam atkarīgi no asinīm.

Ar šo izrādi mūzikla žanrā atgriežas Andris Vilcāns - savulaik skandalozā iestudējuma „Fausts. Deus ex machina” komponists. Savukārt jaunu skatījumu uz Drakulas lāstu sniedz libreta autors Ilmārs Šlāpins: "Nekas nespēj nobiedēt tik ļoti kā svešais, kas mīt tepat līdzās pašu mājokļiem. Drakulas tēlā iemiesojas zemiskākās no mietpilsoņu bailēm - bailes, ka atnācējs atņems tev māju, atņems tev sievieti, atņems visu, ko tu esi uzskatījis par savu. Šīs bailes ir izraisījušas krusta karus, inkvizīcijas šausmas, antisemītismu un fašismu, homofobiju un etniskās tīrīšanas. Drakulas noslēpums joprojām nav atminēts - kas ir tas, kas liek mums ienīst svešo un tajā pašā laikā iekārot un sajūsmināties par to? Izrādes centrā ir nemitīgs konflikts - patrioti pret imigrantiem, skinhedi pret gotiem, teroristi pret pastāvošo kārtību, bet mīlestība pret veselo saprātu. Šādā pasaulē vairs nav ne labā, ne ļaunā, šādā pasaulē cilvēkam ir tikai divas izvēles - pieņemt svešās asinis vai mirt."

Lomās: Ģirts Ķesteris (Rašids Rahula, dziedātājs), Vita Vārpiņa vai Ieva Pļaviece (Šeila, Drakulas tuvākā draudzene), Artūrs Skrastiņš (Džonatans Harkers, jauns žurnālists, Minas līgavainis), Kristīne Nevarauska vai Ilze Ķuzule (Mina Mureja, Džonotana līgava), Juris Kaukulis (Brems Van Helsings, izmeklētājs), Ilona Balode (Alise Van Helsinga, Brema meita), Artis Robežnieks (Šarifs, Drakulas apsardzes priekšnieks), Valdis Liepiņš (Advokāts), Pēteris Gaudiņš (Policijas priekšnieks), Aldis Siliņš (Džonotana kolēģis televīzijā, Policists 3 un Skinheds 4), Gints Grāvelis (Reportieris 1, Policists 1 un Skinheds 3), Lauris Subatnieks (Reportieris 2, Policists 4 un Skinheds 2), Lauris Dzelzītis (Reportieris 3, Policists 2 un Skinheds 1), Sarmīte Rubule (Reportieris 4 un Policists 4).
Spēlē: Andris Vilcāns (taustiņinstrumenti), Kārlis Auzāns (ģitāra, čells), Kaspars Grīnbergs (sitaminstrumenti)

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers
Scenogrāfs - Kristaps Skulte
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Vokālais pedagogs - Juris Vaivods
Horeogrāfe - Inga Krasovska
Video mākslinieks - Aivis Neimanis
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis

Ziemassvētku Koncerts

Pirmizrāde 2007. gada 20. decembrī

Ziemassvētki nav nejaušību un eksperimentu laiks. Tas ir laiks, kad apstāties, pierimt, ieklausīties. Nebaidīties ticēt, uzdrošināties cerēt, gaidīt un mīlēt. Atmest nebūtisko un atgriezties pie vērtīgā. Mīļas un pazīstamas Ziemassvētku dziesmas sildīs sirdis pašā tumšākajā ziemas viducī - laikā, kad visa cilvēce svin Jēzus piedzimšanu un mīlestības, piedošanas un saulgriežu svētkus.

Koncertā piedalās: Ilona Balode, Rudīte Būmane, Ilze Ķuzule, Ieva Pļavniece, Juris Frinbergs, Gints Grāvelis, Jānis Paukštello, Artis Robežnieks, bērnu vokālā grupa „Dzeguzīte” (vadītāja Daila Martinsone)

Režisors - Kārlis Auškāps
Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Muzikālais vadītājs - Juris Vaivods
Antons Čehovs

Kaija
Luga 2 daļās

Pirmizrāde 2008. gada 23. februārī
Pēc totālās, apkaunojošās izgāšanās pirmizrādē un autora zvērestiem lugas vairs nekad nerakstīt Antona Čehova „Kaija” (1895) paradoksālā kārtā vienmēr bijusi jaunu mākslas ceļu manifests. Mīlestība un māksla, brīvība un patiesība - luga ar tēlaini simbolisko nosaukumu sen kļuvusi par klasisku vērtību. Ar smalki izjusto traģikomiku, daudzpunktu daudznozīmību un cilvēka gara dzīves daudzveidības atveidojumu tā joprojām kalpo par laikmeta domu spoguli. Tas ir stāsts par pasaules skumjām, par vientuļiem neveiksminiekiem, par liekajiem cilvēkiem. Bet tajā pašā laikā tas ir arī stāsts par kaislību labirintu, kurā visi ir slimi ar mīlestību...

Režisors Mihails Gruzdovs uzsver, ka šī varbūt ir vienīgā luga par mākslu, pie kuras ir vērts atgriezties atkal un atkal.

Lomās: Rēzija Kalniņa (Irina Nikolajevna Arkadina), Aldis Siliņš (Konstantīns Gavrilovičs Trepļevs), Juris Bartkevičs (Pjotrs Nikolajevičs Sorins), Ilze Ķuzule (Ņina Mihailovna Zarečnaja), Juris Kalniņš (Iļja Afanasjevičs Šamrajevs), Mirdza Martinsone (Poļina Andrejevna), Kristīne Nevarauska (Maša), Arturs Skrastiņš (Boriss Aļeksejevičs Trigorins), Juris Žagars (Jevgēņijs Sergejevičs Dorns), Ģirts Ķesteris (Semjons Semjonovičs Medvedenko), Juris Gornavs (Jakovs), Sarmīte Rubule (Istabene).

Režisors - Mihails Gruzdovs
Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece - Anna Heinrihsone
Komponists - Arturs Maskats
Gaismu mākslinieks - Gļebs Fiļštinskis

SieviešU Dienas Koncerts / Teātra Dienas Koncerts

Ekskluzīvi koncerti 2008. gada 8. un 27. martā

Pat valstiskā mērogā atkal ar sarkanu kalendārā iekrāsojas 8. marts. Par godu dāmām uzstāsies tikai Dailes teātra vīrieši. Ekskluzīva iespēja izrādīt cieņu, mīlestību, sajūsmu, apbrīnu...

Savukārt 27. martā - Starptautiskajā teātra dienā - koncerts būs veltīts visiem teātramīļiem - gan tiem, kas uz skatuves, gan tiem, kas sēdēs skatītāju rindās.

Režisors - Mihails Gruzdovs
Muzikālais vadītājs - Juris Vaivods
Tims Raiss un Endrū Loids Vēbers

Jāzeps Un ŽilbinošAis Brīnumsapņu Apmetnis
Mūzikls 2 daļās

Atdzejojusi Inese Zandere

Pirmizrāde 2008. gada 5. aprīlī

Beidzot Latvijā pie skatītājiem nonāks pasaulē izcilāko mūziklu radītāju Tima Raisa un Endrū Loida Vēbera mūzikls „Jāzeps un žilbinošais brīnumsapņu apmetnis”. Tas būs krāšņs mūzikls visai ģimenei, kas jau ilgus gadus gūst popularitāti visā pasaulē. Par „Jēzus Kristus superzvaigznes”, „Evitas”, „Kaķu” un „Operas spoku” panākumiem daudzi jau būs pārliecinājušies paši - vai nu Vestendā, Brodevejā vai pasaules kinoteātros. Tagad arī Dailes teātrī latviešu valodā.

Sižeta pamatā ir viens no kristīgās pasaules būtiskākajiem sižetiem par Jāzepu un viņa brāļiem, ko Latvijā jo īpaši pazīstam pēc Raiņa slavenās interpretācijas. Taču abu angļu autoru darbs būs pārsteidzoša pasaka par Jāzepa sapņiem, kas radīta tieši jaunajiem skatītājiem.

Lomās: Juris Vizbulis (Jāzeps), Anna Krauja (Teicēja), Artis Robežnieks (Faraons), Juris Bartkevičs (Jēkabs), Harijs Spanovskis (Potivārs), Ivars Auziņš, Lauris Dzelzītis, Juris Frinbergs, Dainis Gaidelis, Gints Grāvelis, Valdis Liepiņš, Intars Rešetins, Aldis Siliņš, Gundars Silakaktiņš, Lauris Subatnieks, Gunārs Kalniņš (Brāļi), Esmeralda Ermale, Aija Dzērve, Ilze Ķuzule, Ieva Pļavniece, Sarmīte Rubule, Ilona Balode, Ligita Skujiņa, Annija Zahovska, Indra Briķe (Sievas).

Piedalās Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris (diriģente Aira Birziņa) un grupa „Time After Time”

Režisore - Baņuta Rubess
Muzikālais vadītājs - Juris Vaivods
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Horeogrāfs - Alberts Kivlenieks
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis
Ilmārs Šlāpins, Dž.Dž.Džilindžers

Farinelli. Kastrāts
Luga 2 cēlienos

Pirmizrāde 2008. gada 5. jūnijā

Farinelli talants un pārlaicīgā slava joprojām iedvesmo mākslas darbus. Itālijā dzimušais dziedātājs (1705-1782) kļuva ievērojams savas dzidrās, augstās soprāna balss dēļ, kam bija pa spēkam dziedāt neparasti plašā diapazonā. Taču šīs slavas pamatā bija puslegāli veiktā kastrācijas operācija, kam par attaisnojumu tika minēts kritiens no zirga. Līdz ar to no vienas puses dziedātājs baudīja veiksmīga dziedātāja panākumus, viņu gaidīja uzstājamies visā Eiropā, ieskaitot karaliskās aprindas, no otras puses - privātajā dzīvē viņš bija spiests pieņemt savu neparastā, uzspiestā likteņa brīžiem neizturamos nosacījumus.

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers
Mazā Zāle
Henrijs Millers

Tas Trakais, Trakais Harijs
Muzikāli drastiska izrāde 1 daļā

No angļu valodas tulkojusi Dace Rukšāne
Pirmizrāde 2007. gada 25. septembrī Mazajā zālē

Intelektuāli erotiskais amerikāņu pleibojs Henrijs Millers (1891-1980) mākslu atzina par vienīgo valstību, kurā iespējams būt vienlaikus vergam un kungam. Un savas apjomīgās egocentriskās prozas lappusēs viņš radīja šo dīvaino, fantastisko, kaprīzo valstību - par bēdām svētulīgiem mietpilsoņiem un par svētību visai lasošajai pasaulei.

Šī ir pirmā un vienīgā Henrija Millera luga - cenzūras vajāts stāsts par trakulīgo Hariju, nepiederīgo, nepieradināmo, dzīvespriecīgo jeņķi, kurš allaž meklējas un allaž atrodas meklējumos. Par īstu maitasgabalu, kurš tomēr nav gluži draņķis. Drīzāk vienkāršs puisis, kas nekad nevēlas citus ievainot. Ja vien tie nepagadās viņa ceļā. Jo ikvienam ir sirds, kuru pazaudēt - arī gangsteru, krogu, meitumāju un spēļu eļļu trakajā karuselī.

Henrija Millera bezkaunīgā ekstāze un atklātā seksualitāte ietekmējusi režisora Dž.Dž.Džilindžera dzīves uztveri vairāk nekā jebkura cita autora daiļrade. Agri vai vēlu viņiem vajadzēja satikties uz skatuves...

Šī izrāde ir Dž.Dž.Džilindžera cieņas reveranss un mīlestības veltījums Henrijam Milleram.

Dž.Dž.Džilindžers: "Mums ar Henriju Milleru ir viena asinsgrupa. Mani fascinē tā iekšējā brīvība, kas viņam piemīt. Kad pirmo reizi lasīju Millera "Vēža tropu", man bija sajūta, ka visu to pats esmu uzrakstījis. Viņa romānus uzvest teātrī ir praktiski neiespējami, tāpēc iestudēt vienīgo Millera lugu - man vienkārši vajadzēja to izdarīt. Tas bija pienākums."

Lomās: Lauris Subatnieks (Harijs), Ilze Ķuzule (Dženija), Ilona Balode (Bāra meitene), Aldis Siliņš (Jauneklis), Pēteris Gaudiņš (Dakteris un Aklais), Harijs Spanovskis (Gangsteris), Juris Kaukulis un Kaspars Tobis (apkārt klīstošie muzikanti), Gvido Elksnis (Bārmenis), Aleksandrs Radzevičs (Punduris)

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers
Režisora asistente - Laura Groza
Scenogrāfs - Kristaps Skulte
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Horeogrāfe - Inga Krasovska
Mūzika - grupa „Dzelzs Vilks”
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis
Saimons Stīvenss

PlašĀs Pasaules Krastā

Dzimtas drāma 2 cēlienos
No angļu valodas tulkojis Uģis Segliņš
Pirmizrāde 2007. gada 28. oktobrī Mazajā zālē

Oktobrī ar izrāžu dekādi un jauna uzveduma pirmizrādi Dailes teātrī tiks atzīmēta režisora Kārļa Auškāpa 60. dzimšanas diena.

„Plašās pasaules krastā” 2006. gadā saņēma Olivjē balvu kā labākā jaunradītā luga. Reālais tajā sadzīvo ar nosacīto, viegli iezīmētas skices uzbur veselu dzimtas likteni. Lugā kā kaleidoskopā atplaiksnī trīs paaudžu mūži nelielā mūslaiku pilsētiņā.

Vecvecāki dzīves otrajā pusē ierauga to „sveci, kas dedzināta no abi gali”, un veselības likstu ēnā viņos pamostas milzu alkas pieredzēt nepiedzīvoto un izteikt nepateikto. Vecāki pēc „laimīgiem laulības gadiem” nemāk patverties viens otra mīlestībā un no strupceļiem meklē sāņu izejas. Jo bērni atstāj savus vecākus ģimenes ligzdā vienus pašus. Un „trakā jaunība” bērnus alkaini ieaicina reālajā dzīvē, diez ko daudz nepastāstot par sekām.

Tā ir vesela dzimta, kas sirdī dziļi glabā mīlestību citam pret citu un reizē neuzdrošinās to izteikt, izrādīt, izpaust. Bet dzīvība, nāve un mīlestība stāv tik cieši blakus...

Lomās: Artis Robežnieks (Pīters Holmss), Vita Vārpiņa (Alise Holmsa), Pēteris Liepiņš (Čārlijs Holmss), Marīna Janaus (Elēna Holmsa), Intars Rešetins vai Gundars Silakaktiņš (Alekss Holmss, Pols Denzigers), Edgars Kaufelds (Kristofers Holmss, Taksists), Aija Dzērve vai Sarmīte Rubule (Sāra Bleka), Ivars Auziņš (Džons Robinsons), Ieva Ertmane (Sūzana Reinoldsa)

Režisors - Kārlis Auškāps
Scenogrāfs - Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece - Jurate Silakaktiņa
Režisora asistents un mūzikas režisors - Gundars Cauka
Tomass Bernhards

Varoņu Laukums
Drāma 2 daļās

No vācu valodas tulkojusi Margarita Zieda

Pirmizrāde 2008. gada 31. janvārī

Dailes teātrī nozīmīga vieta tiek atvēlēta izcilākajiem pasaules dramaturgiem, īpaši akcentējot to rakstnieku daiļradi, kuru darbi Latvijā vēl nav uzvesti.

Austriešu prozaiķa un dramaturga Tomasa Bernharda (1931 - 1989) darbi Eiropas kultūrā ieņem īpašu vietu. Viņa tekstu valdzinošā muzikalitāte apvienota ar skaudri analītisku cilvēkpētniecību, ierindojot T. Bernhardu izcilāko 20. gadsimta rakstnieku vidū, bet viņa radikāli nonkonformistiskais dialogs ar sava laika sabiedrību - arī pie vientuļākajiem 20. gadsimta māksliniekiem.

T. Bernharda drāma „Varoņu laukums” rakstīta pēc pasūtījuma Vīnes Burgtheater 100. dzimšanas dienas svinībām, un tās pirmizrāde 1988. gada 4. novembrī izraisīja lielāko teātra skandālu Austrijas vēsturē. Bulvāravīze Neue Kronen Zeitung un vairākas Austrijas politiskās partijas visiem spēkiem centās panākt iestudējuma aizliegšanu vēl pirms pirmizrādes. Un tas - 1988.gadā, demokrātiskajā Vīnes sabiedrībā!

„Varoņu laukums” stāsta par cilvēku kopīgo dzīves telpu, par tās kvalitāti. No fašistiskās Austrijas emigrējušais izcilais zinātnieks Šusters pēc kara pieņem uzaicinājumu atgriezties Vīnes augstskolā. Kādā dienā Oksfordas profesors izlec pa logu, beidzot dzīvi pašnāvībā. Kāpēc?

Lomās: Jānis Paukštello (Roberts Šusters), Vita Vārpiņa (Olga), Olga Dreģe (Hedviga), Lilita Ozoliņa (Citella kundze), Valdis Liepiņš (Lūkass), Juris Strenga (Profesors Lībihs), Lidija Pupure (Lībiha kundze), Lauris Subatnieks (Landauers), Aija Dzērve (Herte)

Režisors - Viesturs Kairišs
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Ieva Jurjāne
Kamerzāle
Jons Fose

Sapnis Par Rudeni

Mistērija
No norvēģu valodas tulkojusi Solveiga Elsberga
Pirmizrāde 2007. gada 7. oktobrī Kamerzālē

Norvēģu dramaturgs Jons Fose ārzemēs ir kļuvis populārāks nekā pašu mājās. Viņš sācis iemantot jau pasaules slavu, kaldinot norvēģu dramaturģijas labo vārdu līdzīgi savam tautietim Henrikam Ibsenam.

„Sapnis par rudeni” ir fascinējoša luga, kurā galveno lomu nospēlē laiks - te tas apstājas, te aizlēkšo tālu uz priekšu, sabiezinot krāsas un notikumus.

Vīrietis satiek Sievieti, un viņu sarunas uzdod mīklas par abu attiecībām - pagātnē, tagadnē un nākotnē. Klāt ir Vīrieša Māte, Tēvs un Bijusī sieva, un starp diviem dramatiskiem pavērsieniem - tuvu cilvēku nāvēm - Vīrietis un Sieviete izdzīvo veselu dzīvi.

Lomās: Juris Žagars (Vīrietis), Kristīne Nevarauska (Sieviete), Akvelīna Līvmane (Māte), Aivars Siliņš (Tēvs), Indra Briķe (Grjū)

Režisors - Mihails Gruzdovs
Scenogrāfs - Gints Sippo
Kostīmu māksliniece - Kristīne Pasternaka
Mūzikas konsultants - Juris Vaivods

Jaunums - Ģimenes Abonements

Šosezon Dailes teātrī, pateicoties sadarbībai ar Ģimenes Aptieku, līdzās Klasiskajam abonementam sevi piesaka Ģimenes Abonements, ko Dailes teātra kasē var iegādāties no 5. septembra. Tas paredzēts piecām personām četru dažādu Lielās zāles izrāžu apmeklēšanai, nepiesaistot to konkrētiem datumiem un vietām zālē. Ģimenes abonementa cena ir Ls 125. Ikviens Ģimenes abonementa īpašnieks bez maksas saņems “Ģimenes aptiekas” Zelta karti, kas piešķir 10% atlaidi pirkumiem „Ģimenes aptiekās”.

Tiek saglabāti arī Klasiskie Abonementi, kuru īpašnieki varēs noskatīties četras izrādes - „Ivonna, Burgundijas princese”, „Drakula. Svešās asinis”, „Kaija” un „Farinelli. Kastrāts”. Klasiskā abonementa cenas, atkarībā no cenu zonām, ir 30 un 35 Ls.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu