Šķeļot kino dogmas: Trīra vakars "Splendid Palace"

25. novembrī plkst. 19.00 kinolektorijā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" turpinās ceļojums Eiropas kino lielvalstu daiļradē kinoteātrī "Splendid Palace".

Mazajām un lielajām kino estētikas revolūcijām ir konkrētas adreses, tamdēļ nākamais pieturas punkts šajā ciklā - Dānija un kino huligāns Larss fon Trīrs. Izmantojot klasiskā kino stereotipu laušanu un tabu tēmu izvērsumu, Trīrs runā par neapzināto psihē, zemapziņu un instinktiem – plosošiem, tumšiem, destruktīviem, kuriem ir neiespējami pretoties. Režisors savās filmās reflektē par cilvēka vientulību un atsvešinātību, kā arī attiecībām ar Dievu - visbiežāk caur sievietes tēlu. Kannu kinofestivāla "Grand Prix" laureāte "Šķeļot viļņus" (Breaking the Waves, 1996), kas aizsāka režisora triumfu Eiropā, koncentrētā veidā piedāvā tīru Trīra autorību. Vakara lektore - kinokritiķe Dita Rietuma.

Radies definējums "Trīra sievietes" kā ekrāna mocekles. Tas tapis tamdēļ, ka Trīrs saskata sievietēs ideālus - viņas konstanti ir nemainīgas savos uzskatos, gluži kā varoņi antīkajā traģēdijā, un šī iemesla dēļ arī cieš. Arī "Šķeļot viļņus" var traktēt kā trīrisku traģēdiju. Dāņu režisora radītais scenārijs vēsta par Besu - jaunu, naivu un raksturā nelokāmu sievieti no Skotijas, kurai ir psiholoģiskas problēmas. Par spīti savas baznīcas nosodījumam, Besa apprecas ar norvēģi Janu, ateistu, kurš strādā uz naftas platformas. Taču Jans cieš negadījumā, pēc kura viņš ir paralizēts. Šis notikuma pavērsiens pāra jau tā sarežģītās attiecības padara vēl sarežģītākas, Janam pārliecinot Besu, ka viņai ir jānodarbojas ar seksu ar citiem vīriešiem, lai Janu apmierinātu. Savukārt Besa uzskata, ka viņas nestais upuris ir Dieva sakrālā griba, kas palīdz vīram. Sekss šajā filmā nav nedz virsteksts, zemteksts vai tikai sekss pats par sevi, bet alūzija, kas parāda cilvēka vientulību, ideālu aklumu un cilvēka tiešās attiecības ar dabu. Jāpiebilst, ka Emīlija Vatsone "pārcieta" filmu un tika pie "Oskara" balvas nominācijas kā labākajai aktrisei par Besas lomu.

Katra režisora Trīra filma allaž bijusi arī vērienīga pašreklāma, kurā mītiem apvītais dānis metis kārtējo izaicinājumu garlaikotajai Eiropas kinofestivālu publikai. Režisoram būtiski ir nevis rādīt vai stāstīt, bet runāt ar skatītāju pēc saviem spēles noteikumiem. Tieši tādēļ attieksme pret Trīru ir neviennozīmīga - viņu kritizēja un apbēra ar balvām par pašnāvniecisko mūziklu "Dejotāja tumsā" (2000) un filmu–izrādi "Dogvila" (2003). 1995. gadā tapa slavenais "Dogma 95" manifests un Trīra sludināto principu iemiesojums – filma "Idioti" (1998). Tomēr pēc šīs filmas režisors vairs nav sekojis pašsludinātajiem kinovalodas noteikumiem, drīzāk meklējis jaunas un hibridizētas izpausmes formas - "Antikrists" (2009), "Melanholija" (2011) un "Nimfomāne" (2013) - depresijas triloģija tapa kā kontra-vēstījums Holivudas žanru kino.

Kinolektoriju "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt", kas šoreiz notiek jau 11. reizi, rīko Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri "Splendid Palace" un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Programmas ietvaros, aicinot skatītāju dziļāk izzināt kino vēsturi, iepazīties ar klasiķu rokrakstiem un nozīmīgiem darbiem, sešus trešdienu vakarus būs iespēja iepazīt Luisa Bunjuela, Žana Renuāra, Vernera Hercoga, Maikla Pauela, Roberto Roselīni un Larsa fon Trīra daiļradi.

Pilna kinolektoriju programma: splendidpalace.lv, kinomuzejs.lv. Vēl joprojām ir iespēja iegādāties kinolektorija cikla abonementu 4 vakariem par 18 eiro.

Nākamais kinolektorija vakars notiks 1. decembrī ar britu režisora Maikla Pauela ikonisko filmu "Lūriķis" (Peeping Tom, 1960), kas apspēlē kino kā vuārisma tiešu izpausmi, un kino un literatūras vēsturnieka-teorētiķa Viktora Freiberga ievadlekciju.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu