Dokumentālās filmas "Mans tēvs baņķieris" seansi vasarā

Filmu studijā "Mistrus Media" tapusī filma "Mans tēvs baņķieris" (režisore Ieva Ozoliņa), kas kļuvusi par vienu no pēdējo gadu skatītākajām latviešu dokumentālajām filmām, tiks izrādīta arī vasaras sezonā – no 19. jūnija tā būs skatāma kinoteātros "Cinamon", "Ksuns", kā arī jaunajā kino kafejnīcā "Film Noir", kas atrodas kinoteātrī "Splendid Palace".

Filma "Mans tēvs baņķieris" ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu.

Politologs Ivars Ījabs interneta žurnālā Satori.lv atzīmē: "Ievas Ozoliņas filma "Mans tēvs baņķieris", manuprāt, ir pelnījusi ievērību. Šeit "kārtis ir izkritušas" tik veiksmīgi, ka šo darbu jau šodien var ierindot starp pēdējās desmitgades labākajām latviešu dokumentālajām filmām. Jācer, ka tā iegūs arī starptautisku ievērību. Jo vairāk tādēļ, ka tai nav raksturīga dažkārt šim žanram raksturīgā apsēstība ar šauri lokālo, bet tiek ņemts vērā arī plašāks vēsturiskais konteksts – proti, pāreja uz "jauno formāciju" 90. gados."

Filmas skatītāji sociālajā vietnē "Twitter" raksta:

Einārs Cilinskis:

"Mans tēvs baņķieris" izcila filma, varētu pasaulē rādīt.

Eva Ikstena:

Gaidīju, ka treileris ir labāks par filmu, bet bija otrādi. "Mans tēvs baņķieris" jāredz.

Džeina Tamuļeviča:

"Mans tēvs baņķieris" - tiešām jaudīga un dziļi personiska. Pamatīgi aizķēra.

Juris Millers:

Paldies filmas "Mans tēvs baņķieris" komandai par uzdrīkstēšanos atklāt dziļi personisku likteņstāstu - vēstures liecību! Izcili personiski!

Zane Peneze:

Tūkstoškārt bravo filmas "Mans tēvs baņķieris" komandai! Bija vērts šos gadus nepacietīgi gaidīt. Īsts cilvēka stāsts aiz ziņu virsrakstiem.

Darbs pie filmas studijā "Mistrus Media" tika uzsākts pirms trim gadiem, neilgi pēc tam, kad Malaizijā bija pieteicies cilvēks, kurš paziņoja, ka ir Boriss Osipovs. Filmas izveidē izmantots plašs arhīvu materiālu apjoms par filmas stāsta notikumiem, atrasti šo notikumu aculiecinieki, veidojot filmas autores versiju par to, vai notikušo iespējams novērtēt pēc 20 gadiem.

Filmas režisore un scenāriste ir Ieva Ozoliņa, operators Aleksandrs Grebņevs, montāžas režisore Linda Olte, attīstības un filmēšanas posma producente Līga Gaisa, izpildproducente Madara Kalniņa, producents Gints Grūbe. Filma tapusi ar ES programmas "Media", Nacionālā Kino centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Filmas reklāmas klips skatāms šeit: vimeo.com/125435586.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu