Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts sadarbībā ar kinoteātri „Rīga”

Latviešu filmu programma kinoteātrī „Rīga" otrdien, 18. martā, pl.19.00 Kinoteātra „Rīga” Mazajā zālē.

Pasākums, veltīts Maijas un Ivara Selecku kopējai 100 gadu kinodarba jubilejai.

Programmā: 100 gadi –100 minūtēs - no dokumentālajām filmām:
Gada reportāža, 1965.
Valmieras meitenes, 1970.
Sieviete, kuru gaida, 1978.
Meklēju vīrieti, 1983.
Maestro bez frakas, 1985.
Latvija 1989. gada augusts, 1989.
Zolitūde, 1990.
Eduards Ševartnadze. No pagātnes uz nākotni, 1992.
Nāc lejā, bālais mēness, 1994.
Gājiens ar krokodilu, 1995.
Pāri upei, aizvējā, 1998.

Maija Selecka ir montāžas režisore, Ivars Seleckis – kinooperators un režisors, Eiropas Kinoakadēmijas īstenais loceklis, kuru kopā veidotās filmas ir gandrīz visu pasaules dokumentālā kino ievērojamāko balvu laureātes.
Divu izcilu radošu personību darbs ieguldīts Latvijas filmu veidošanā kopā 100 gadu garumā. Strādāts gan kopā, gan atsevišķi. Katra veidoto filmu kopgarums ir ap 75 kilometri, no kuriem vairāk kā 30 filmu 57 kilometri veidoti kopējā sadarbībā. Bet kas var saskaitīt, cik kilometru Ivars ir uzfilmējis, cik kilometru filmas Maija izlaidusi caur savām rokām un noskatījusies montāžas galda monitorā. Vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz, līdz top ekrāna plastikas ritmiskais filmas stāsts.
Lai cik mīļa mums būtu visa latviešu filmu māksla, jāatzīst, ka par pasaules klases parādību ir izdevies būt tikai vienai tās izpausmei – 1960- 1990- to gadu dokumentālajam kino. 1960- tie gadi raksturīgi ar jaunām vēsmām dokumentālo filmu veidošanas principos, ko vēlāk dēvē par Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu. Liela loma šī stila filmās ir montāžai, vairumam tā ir Maijas Seleckas rokās Aivara Freimaņa, Herca Franka, Ivara Selecka, Anša Epnera, vēlāk arī Jura Podnieka filmās. Ivars 60- tajos filmē jaunajā, avangardiskajā manierē dokumentālās un arī mākslas filmas, līdz pievēršas filmu režijai. „Valmieras meitenes” (1970.) ir notikums Latvijas kultūras dzīvē, bet „Šieviete, kuru gaida” (1978.) – apvērsums – ar garām skatītāju rindām pie kinoteātru kasēm. Apvērsums ir arī ”Šķērsiela” , kas 1990. gadā atzīta par labāko Eiropas dokumentālo filmu un ieguvusi Eiropas Kinoakadēmijas galveno balvu „Felikss”, Roberta Flaerti, Aivora Īvensa un daudzas citas starptautisku kinofesivālu balvas.
Jubilejas filmu programmai autori izvēlējušies fragmentus no šobrīd mazāk rādītām filmām.

Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība, tālr.7288536, 26440470, lks@delfi.lv
Atbalsta: VKKF, Rīgas domes Kultūras departaments, Rīgas domes aģentūra “Rīgas Kultūras aģentūra”.

Biļetes cena 1.50 Ls, pensionāriem, skolēniem, studentiem 1Ls

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu