Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts

Latviešu filmu programma kinoteātrī „Rīga” Mazā zālē, ceturtdien, 13.decembrī, pl.19.15 mākslas filma „Latviešu strēlnieka stāsts.”

Rīgas kinostudija 1958., 88’, 35mm, melnbalta

Scenāristi Jūlijs Vanags, Semjons Nagornijs Lomās: Eduards Pāvuls
Režisors Pāvels Armands Valdemārs Zandbergs
Operators Māris Rudzītis R. Meirāne, R. Mustaps
Mākslinieks Herberts Līkums A. Videnieks, H. Avens uc
Komponists Ādolfs Skulte

Skate veltīta kinooperatora un režisora Māra Rudzīša (19.12.1932.- 24.07.1973.) 75 gadu jubilejas atcerei.

Māris Rudzītis (19.12.1932.- 24.07.1973.) ir spilgta personība, kuru viņa kinokolēģi vēljoprojām citē, uz kuru atsaucas, par kuru stāsta stāstus. Viņš ir pirmais profesionālu izglītību (VGIK,1956.) guvušais latviešu kinooperators un ir latviešu izcilo operatoru plejādes pirmsācējs.
Uzņēmīgajam, talantīgajam jaunietim tika uzticēti vērienīgi inscenējumi. Par operatora darbu V. Krūmiņa filmā “Zvejnieka dēls” M. Rudzītis saņēmis prēmiju I Vissavienības kinofestivālā 1958. gadā. Par operatora darbu filmā “Latviešu strēlnieka stāsts” 1959.gadā piešķirta godalga Baltijas republiku un Baltkrievijas kinofestivālā

“Latviešu strēlnieka stāsts” arī ir hrestomātiskoiem nostāstiem apvīta filma. Tā uzņemta pirms pusgadsimta. Citā valsts iekārtā un ideoloģiskā mērcē. Bet varbūt tieši šobrīd ir interesanti to noskatīties
Par Latvijas tā laika kino situāciju žurnālā Karogs raksta Antons Stankevičs: "Nav noslēpums, ar kādām grūtībām Rīgas kinostudijai izdodas nodrošināt 2-3 jaunu filmu ražošanu gadā (bet cik sen vēl tas laiks, kad labi ja reiz pa diviem gadiem vienu izdevās uzņemt!", bet par filmu tā laika raksturīgā terminoloģijā: "autori plašā skatījumā it kā uz milzu audekla tiecas uzgleznot tautas revolucionārā gara uzliesmojumu…" Šajā sakarā interesants ir fakts, ka filmas pirmizrāde un grupas tikšanās ar skatītājiem kinoteātrī Rīga - notika gandrīz Valsts svētkos - 1958.gada 17.novembrī – Latvijas Republikas 40. gadadienas priekšvakarā.

Filmas operators Māris Rudzītis gan pārdzīvoja, ka filma neattīsta tādu vērienu, kādu viņš iecerējis - īstu liela stila vēsturisko filmu ar vērienīgiem kaujas skatiem. Tādu pašu uzdevumu uzstādījuši un īstenojuši filmas ”Rīgas sargi” veidotāji 49 gadus vēlāk.
Filmas Rīgas sargi galvenie notikumi risinās 1919. gadā, bet Latviešu strēlnieka stāsts raksturo laiku, kas Rīgas sargos pēc ievada ir izlaists; tas ir tas, ko dara Mārtiņš, kamēr Elza viņu gaida mājās - no 1915. gada līdz 1919.
Un vēl viena sakritība - Fricis Rokpelnis pēc Strēlnieku stāsta uztraucas, ka "- un nu jau kuro reizi! - scenārija autori un komponisti nav radījuši kaut vienu jaunu dziesmu, kas no ekrāna ieietu tautā!"- Un Rīgas Sargiem arī tāda nebūtu kaitējusi….


Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība, tālr.7288537, 26440470,
Atbalsta: VKKF, Rīgas domes Kultūras departamenta Rīgas Kultūras aģentūra,

Kinoteātris “Rīga” Biļetes cena 1 Ls

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu