Kino "Rīga" repertuārs 5.06. – 11.06.2009.

Lielā Zālē

Nimfomānes Dienasgrāmata
Diario De Una NinfóMana
Drāma, Spānija, 2008

Režisors: Christian Molina
Lomās: Belén Fabra, Leonardo Sbaraglia, Llum Barrera
Garums: 1 h 35 min.

Viņa ir simpātiska, izglītota un materiāli nodrošināta 28 gadus veca sieviete. Turklāt viņai ir ļoti brīvi uzskati par seksu, viņa nemitīgi meklē jaunus piedzīvojumus, lai apmierinātu neremdināmo seksuālo ziņkāri un kaisli. Viņa pārguļ ar ko vien vēlas, kad vien vēlas, padarot seksu par dzīvesveidu. Šāds dzīvesveids kļūst par prostitūciju, kurā viņa piepilda karjeru, bet arī atrod mīlestību.

Līdz 18 g. neiesakām.

Filma spāņu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Lielajā zālē: no 5.06. līdz 9.06. seansi 17:00; 19:00; 21:00
11.06. seansi 17:00; 21:00

Ieeja: 3.50 Ls, otrdienās visi seansi 2,00Ls

Milānas opernama La Scala uzvedums

Marija Stjuarte
Maria Stuarda

Opera 2 cēlienos

Skatītājiem tiek piedāvāta iespēja baudīt bel canto meistara Gaetano Doniceti emocijām piesātinātās izrādes "Marija Stjuarte" ierakstu, kas filmēts La Scala operā īpaši demonstrēšanai kinoteātrī. Kinoteātra "Rīga" Lielās zāles barokāli krāšņais interjers, izcilā mūzika, lieliskā skaņa un solistu tuvplāni rada pārliecinošu klātbūtnes sajūtu.

Mūzika: Gaetano Doniceti
Diriģents: Antonino Foliani (Antonino Fogliani)
Režisors, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Pjērs Luidži Pizi (Pier Luigi Pizzi)

Lomās: Marija Stjuarte Mariella Devia
Elizabete Anna Caterina Antonacci
Anna Paola Gardina
Lesters Francesco Meli
Talbots Carlo Cigni
Sesils Piero Terranova

Doniceti traģiskā opera, tragedia lirica, divos cēlienos ar Džuzepes Bardari libretu pēc Frīdriha fon Šillera 1800. gada lugas "Marija Stjuarte" savu pirmizrādi piedzīvoja 1835. gada 30. decembrī "La Scala" teātrī. Tā balstīta Skotu karalienes Marijas un viņas māsīcas karalienes Elizabetes I dzīves stāstos.

Sarunu laikā par karalienes Elizabetes un Francijas karaļa iespējamo laulību, Talbots aizbilst par karalisko cietumnieci Mariju Stjuarti, kura ieslodzīta Fozeringejas pilī kopš aizbēgšanas no Skotijas. Karalieni plosa līdzjūtība pret Mariju un bailes, ka viņa gatavo sazvērestību, taču Elizabeti sanikno Lestera, vīrieša, ko viņa mīl, kvēlā aizstāvība karalienes sāncensei, kas liek viņai sajusties nodotai. Karalienes satiekas, jau iepriekš pārliecinātas viena par otras augstprātību...

Lielajā zālē: 10. jūnijā plkst. 19:00. Ieeja no plkst. 18:00.

Pirms izrādes un starpbrīdī darbosies kafejnīca.

Biļešu cenas no 6.00 līdz 12.00 Ls.
Biļetes nopērkamas kino "Rīga" un "Biļešu servisa" kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv

Organizē Rīgas Kultūras aģentūra sadarbībā ar Emerging Pictures

Latviešu kino klubs

Kinorežisora Aloiza Brenča 80. Jubilejas Atceres Vakars

Programmā:

Dokumentālā filma "Aloizs Brenčs"
26’, Rīgas Kinomuzejs, 2003
Scenārists: A. Redovičs, režisore: A. Cāne

Ieskats režisora radošajā mantojumā.

Ekspromtkoncerts. Filmu mūzika un filmu aktieru veltījums režisoram.
Piedalās: Lilita Ozoliņa, Mirdza Mārtinsone, Mārtiņš Vilsons, Juris Žagars un citi.

Programmu vada Rolands Zagorskis.

Kinorežisors un sabiedriskais darbinieks Aloizs Brenčs (06.06.1929. – 29.10.1998.) 2009. gada 6. jūnijā svinētu 80. gadu jubileju. 6.06. plkst.14:00 noliksim ziedus viņa atdusas vietā – Miķeļa kapos.

Režisors, Tautas mākslinieks, Rīgas domes deputāts Aloizs Brenčs dzimis Rīgā. Beidzis Lvk Teātra fakultātes režijas nodaļu 1953. gadā, bet Augstākos kinorežisoru kursus Maskavā 1956. gadā. Strādājis Rīgas kinostudijā no 1954. gada. Mākslas un dokumentālo filmu režisors. Valsts prēmijas un daudzu kinofestivālu balvu laureāts. Viņa filmas guvušas skatītāju patiesu atzinību.

A. Brenča debija mākslas kino kā režisoram inscenētājam - filmā "Līdz rudenim vēl tālu" (1964), bet filmā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967) A. Brenčs sevi pieteicis piedzīvojumu žanrā. Ar katru nākamo filmu, paplašinājis žanriskās robežas, kāpinājis kompozīcijas spriegumu, kļuvis par spilgtāko detektīvžanra un kriminālžanra pārstāvi latviešu kino. Spraigās, psiholoģiski motivētās, kompozicionāli dinamiskās filmas guva lielu skatītāju atsaucību plašajā tā laika lielvalsts teritorijā.

A. Brenča turpmākās mākslas filmas: "24-25 neatgriežas" (1968), "Trīskārtējā pārbaude" (1969), "Pilsēta zem liepām" (1971), "Lielais dzintars" (1972.), "Šahs briliantu karalienei" (1973.), "Paradīzes atslēgas" (1975), "Liekam būt" (1976), "Dāvanas pa telefonu" (1977.), "Rallijs" (1978.), "Ilgais ceļš kāpās" (1981), "Dubultslazts" (1985.), "Vecā jūrnieku ligzda" (1989.), "Depresija" (1991), "Duplets" (1992), "A la Russe" (1994.), "Anna" (1996.). Režisors uzņēmis arī leļļu filmu "Caps meklē" (1976). Latviešu tautas likteņstāstu pirmie seriāli "Ilgais ceļš kāpās" un "Vecā jūrnieku ligzda" ieguva nozīmīgu skatītāju rezonansi, sagatavojot psiholoģisko "augsni" Latvijas neatkarības atgūšanai.
A. Brenčs ražīgi strādājis arī pie pasaulē ievērību guvušā Rīgas poētiskā dokumentālā kino veidošanas. Ieskatam nepilns dokumentālo filmu uzskaitījums: "Draugu vidū" (1957), "Par mieru un draudzību" (1959), "Mana Rīga" (1960), "Ja mīl" (1961), "Tu un es" (1963), "Rokas un sirds" (1965) u.c., un daudzi kinožurnāli "Padomju Latvija" un "Māksla" - laika posmā no 1957. – 1994.gadam.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Aloizs Brenčs divas reizes ievēlēts Rīgas domē. Savu viedokli viņš nereti izteicis presē, iestājies par godīgumu un taisnīgumu sadzīvē, aizstāvējis dzīves pabērnus. "Lai kādas grūtības un pat katastrofas piemeklētu cilvēkus, tie nedrīkst zaudēt garīgos ideālus, jo tikai tāds var būt cilvēces vēsturiskās attīstības procesa turpinājums un pārbaude." Ar šādu atziņu režisors uzsāka uzņemt savu pēdējo filmu "Anna."

Lielajā zālē: 11.06. seanss 19:00
Ieeja: 2.00 Ls; skolēniem, studentiem, pensionāriem 1.50 Ls.

Projektu atbalsta: Rīgas domes Kultūras departaments, Vkkf, Nkc, Rīgas Kultūras aģentūra
Pasākumu rīko: Latvijas Kinematogrāfistu savienība, tālr.67288537, 26440470, lks@delfi.lv  

Mazā Zāle

Pasaules Pirmizrāde

Zeme – Mūsu Mājas / Home
Dokumentāla filma, Francija, 2009

Režisors: Janss Artiss – Bertrāns
Producents: Liks Besons
Filmas garums: 1 h 30 min.

5. jūnijā, Pasaules vides dienā, cilvēkiem visā pasaulē būs iespēja redzēt izcila franču fotogrāfa Jansa Artisa - Bertrāna veidoto filmu Zeme – Mūsu Mājas un atklāt sev Zemes skaistumu, atcerēties savu atbildību par to, apzināties savu līdzdalību visā, kas notiek – uz Zemes.

Janss Artiss – Bertrāns pievērsies dabas atainošanai, fotografējis dzīvniekus, cilvēku izpausmes sportā. Ļoti bieži viņš izmantojis iespēju skatīties un rādīt objektu neparastā rakursā – viņš fotografē no augstuma, līdz ar to zināmas, ierastas lietas, dabas veidojumi, viss, ko cēlis cilvēks, atklājas pārsteidzošā daudzveidībā, izrādās gandrīz vai nepazīstami.

Ilgajos darba gados viņš publicējis vairāk nekā sešdesmit grāmatu, kurās apkopotas fotogrāfijas. Viena no pasaulē populārākajām viņa fotogrāfiju grāmatām ir "Zeme no putna lidojuma" – izdota trīs miljonos eksemplāru divdesmit četrās valodās, arī latviešu valodā.

Rādot pasauli no lidojuma augstuma, Bertrāns ar šo filmu apliecina savu atziņu, ka "Zeme ir mākslas darbs". Visnegaidītākie krāsu salikumi un formas vedina domāt, ka filma ieved fantastikas pasaulē, tikai iztēle ļauj pietuvināties un visā vizuālajā materiālā atpazīt reālās pasaules – mūsu Zemes skaistumu, krāšņo daudzveidību.

Ar filmu Zeme – Mūsu Mājas Bertrāns uzrunā visas pasaules cilvēkus, aicina saskatīt, novērtēt, aicina saudzēt un sargāt šo skaistumu, kas ir tik trausls. Zeme – lai cik liela, neaptverama liekas ikdienas skatījumā, patiesībā ir tikai neliela daļiņa Visumā, Izplatījumā. Un ir tik ļoti svarīgi apzināties, ka Zeme ir mūsu mājas, mūsu ziņā ir to saudzēt, saprātīgi apsaimniekot, lai saglabātu Zemes skaistumu, bagātību. Tieši tā – ne tikai baudīt un priecāties, bet saglabāt un saudzēt – līdz ar to globālu saturu iegūst tik konkrētais priekšstats par vides aizsardzību. Tāds ir vēstījums, ar ko Janss Artiss – Bertrāns vēršas pie cilvēkiem visā pasaulē.

Filmas producents ir slavenais franču režisors Liks Besons. Arī viņa līdzdalība šajā projektā apliecina tā nozīmīgumu visai pasaulei, visai cilvēcei un katram cilvēkam.

Mazajā zālē: 5.06. pirmizrāde 18:00
6. un 7.06. seanss 13:30
8. un 10.06. seanss 16:00
Ieeja: 1.00 Ls

Filma angļu valodā ar diktora tulkojumu.

Eņģeļi un dēmoni
Angels & Demons
Asa sižeta drāma, Asv, 2009

Režisors: Ron Howard
Lomās: Tom Hanks, Ewan Mcgregor, Ayelet Zurer, Stellan Skarsgård, Pierfrancesco Favino, Nikolaj Lie Kaas, Armin Mueller-stahl
Garums: 2:01

Profesors Lengdons saņem uzaicinājumu no slēgtā Šveices institūta Cern analizēt mistisku simbolu, kas iededzināts uz zvērīgi noslepkavota fiziķa krūtīm. Iespējams, ka minētais noziegums ir saistīts ar senu ienaidu, ko pret katoļu baznīcu auklē sena un slepena zinātnieku organizācija – "Illuminati". Kamēr Vatikānā notiek jaunā pāvesta ievēlēšana, Lengdonam ir laiks tikai līdz pusnaktij, kad Vatikānu līdz ar visiem iemītniekiem no zemes virsas var noslaucīt ar neiedomājamu spēku apveltītā antiviela, kura ir nozagta institūtā. Vienīgais cilvēks, uz ko Lengdons var paļauties, ir zinātniece Vitorija Vetra, ar kuru kopā sākas skrējiens pa aizzīmogotiem Vatikāna pazemes un virszemes labirintiem, lai atrastu vislabāk apslēpto vietu zemes virsū – seno "Illuminati" vadības centru.

Līdz 16 g. neiesakām

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Mazajā zēlē: 5.06. seanss 20:30
6. un 7.06. seansi 15:30; 20:30
8. un 10.06. seansi 18:00; 20:30
9.06. seansi 15:30; 20:30
11.06. seansi 15:00; 20:30

Ieeja: 3.50 Ls, otrdienās visi seansi 2,00Ls

Lornas klusēšana
Lorna’S Silence
Drāma, Francija, 2008

Režisori: Žans-pjērs un Liks Dardēns (Jean-pierre un Luc Dardenne)
Lomās: Arta Dobroshi, Jérémie Renier, Fabrizio Rongione
Garums: 1 h 45 min.

Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas un Itālijas kopražojums, 2008.gads

Kannu kinofestivāla balva nominācijā Labākais kinoscenārijs

Lai īstenotu savu sapni par nelielas kafejnīcas atvēršanu Beļģijā, albāniete Lorna piekrīt iesaistīties netīrā krāpšanas shēmā, kuras realizēšanu viņai piedāvā Fabio. Saskaņā ar viņa izgudroto plānu sievietei jāapprec Klaudijs, lai iegūtu Beļģijas pilsonību. Vēlāk Lornai vēlreiz jāstūrē laulības ostā ar krievu mafijas pārstāvi, lai savukārt viņš varētu iegūt šīs pašas valsts pilsoņa statusu. Tomēr izrādās, ka Fabio padomā ir itin neģēlīgi palīglīdzekļi, lai īstenotu viltīgos plānus. Vai, uzzinājusi par viņa nodomiem, Lorna klusēs? Cik tālu cilvēks gatavs iet, lai piepildītu savu mazo sapni par laimīgu dzīvi?

Filma ir par jaunu sievieti, kurai ir simtiem iemeslu pilnīgam izmisumam, taču par spīti tam viņa turpina ticēt, ka viss ir iespējams. Pat realitātē, kur Dieva eksistence nepastāv…
Liks Dardēns
Filma franču valodā ar latviešu subtitriem.

Pirms filmas projekta "2in1" ietvaros pēdējos gados Latvijā tapušās īsfilmas:

Signes Baumanes animācija "Zobārsts", 10’, 2005

Entuziastisks zobārsts, ietiepīgs pacients un dīvaina bilde pie sienas....

Mazajā zālē: 7. un 9.06. seanss 18:00

Ieeja: 3,50 Ls; otrdienās visi seansi 2,00Ls (izņemot svētku dienas)

Apjukusī Ana / Caotica Ana
Drāma, Spānija, 2007

Režisors: Hulio Medems
Lomās: Manuela Veljesa, Šarlote Remplinga, Asjē Ņūmans
Garums: 1h 58 min

Spāņu art hous kino talanta Hulio Medema fantasmagorija par jaunu gleznotāju Anu, kura no Ibicas pārceļas uz dzīvi kādā no Madrides mākslinieku komūnām. Ana vēl nenojauš, ka tas ir ne tikai jaunas dzīves sākums, bet arī starta pozīcija savas apziņas dzīļu izzināšanā. Meiteni sāk vajāt neizskaidrojamas vīzijas. Varbūt tās ir atmiņas par iepriekšējām dzīvēm?

Filma spāņu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā

Pirms filmas projekta "2in1" ietvaros pēdējos gados Latvijā tapušās īsfilmas:

Kristīnes Kursišas īsfilma Viesi, 2’
Divi somu viesi kā eksponāti muzejā, kurā tikai "tradicionālās vērtības" ir dzīvas.

Mazajā zālē: 6.06. seanss 18:00

Ieeja: 3,50 Ls; otrdienās visi seansi 2,00Ls (izņemot svētku dienas)

Pirmizrāde

Dzimis Rīgā
Dokumentālā filma

Dzimis Rīga
Hdv, 26 min
Režisori: Gints Grūbe, Dāvis Sīmanis
Operatori: Valdis Celmiņš, Aleksandrs Grebņevs
Skaņu režisors: Normunds Kļaviņš
Producente: Līga Gaisa

Līdzīgi kā par Marku Rotko vai Sergeju Eizenšteinu, nereti dažādās pasaulē pieejamās publikācijās tiek piesaukts fakts, ka viens no izcilākajiem 20. gadsimta filozofiem ir dzimis Rīgā, bet viņa dzimtajā pilsētā šis fakts nav izpelnījies nekādu plašākus pētījumus un analīzi. Dokumentālā filma "Dzimis Rīgā" būtu pirmais šāda veida kinematogrāfisks pētījums par vienu no lielākajiem 20. gadsimta filozofiem Jesaju Berlinu no Latvijas un Rīgas skatu punkta.

Saistībā ar Berlina simtgadi filmu studija Mistrus Media, režisors Dāvis Sīmanis un scenārists Gints Grūbe, sākuši darbu pie dokumentālās filmas izveides par Jesaja Berlina dzīvi un darbību, 20. gadsimta ideju vēstures kontekstā, filmā īpašu uzmanību veltot Jesaja Berlina agrīnajiem dzīves gadiem Rīgā no 1909. gada līdz 1916. gadiem.

Filma būs stāsts par Jesaju Berlinu ģēnija un vietas attiecībās, kas balstīta uz Jesaja Berlina pētnieku un laikabiedru atmiņām.

5. jūnijā kino "Rīga" skatītājiem būs iespēja pirmajiem noskatīties speciāli Jesaja Berlina simtgadei veidotus fragmentus no uzsāktā dokumentālās filmas projekta, iepazīstot Rīgā dzimušo 20. gadsimta filozofu viņa ģimenes locekļu, draugu un Oksfordas laika kolēģu skatījumā.

Filmas atbalstītāji:
As Rietumu Banka
Lielbritānijas vēstniecība Latvijā
Konrad Adenauer Shtiftung
Valsts Kultūrkapitāla Fonds
Rīgas Dome
Rīgas Centrāltirgus

Pēc filmas fragmentu pirmizrādes – no Bbc arhīva Bernard Levin (1981) un Michael Ignatieff (1992) intervijas ar Jesaja Berlinu.

Pasākumu atklās Roberts Ķīlis.

Mazajā zālē: 5.06. seanss 15:00
Ieeja: bezmaksas

Filmas angļu valodā ar sinhrono tulkojumu vai subtitriem latviešu valodā.

Kases darba laiks: no 12:30 līdz pēdējā seansa sākumam.
Rīta seansu dienās - stundu pirms pirmā seansa līdz pēdējā seansa sākumam.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu