Kino nav miris!

Šo sestdien Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS ietvaros kinoteātrī RĪGA, pl. 15.00 būs iespēja noklausīties Publisko lekciju par scenāriju rakstīšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu. Lekciju lasīs Lielbritānijas un Baltijas Filmu un Mediju skolas lektore Kārena Lī Strīta.

Pl. 18.00 tiks prezentēta Lielbritānijas eksperimentālo filmu datubāzes LUX īsfilmu izlase “Par ko smejas briti?”.

Šī programma satur izcilākās Lielbritānijas eksperimentālā kino īsfilmas sākot no tālajiem 70tajiem gadiem līdz pat mūsdienām. Programmā ir iekļauti Džona Smita (John Smith), Džordža Bārbera (George Barber), Deivida Blendija (David Blandy), Tima Makmilana (Tim Macmillan) un daudzu citu mākslinieku darbi.
Lekcija un filmu seanss būs angļu valodā.


Izlasē iekļautās filmas:

AIZEJOT NO LAUKUMA
Džordžs Bārbers, 2003

Džordžs Bārbers tiek uzskatīts par vienu no Britu video mākslas pionieriem. Ir viens no ZG Magazine un Scratch Video līdzdibinātājiem.

„Aizejot no laukuma” satur reālu stāstu aprakstītu laikrakstā Times par kādu tenisa treneri Džeimsu Gudmenu, kurš piedzīvoja nervu sabrukumu, laikā, kad pie viņa mājas būvēja šoseju. Džeims pavadīja neskaitāmas stundas staigājot ap savu māju un metot lokus gar jaunuzbūvēto lielceļu.

ES ESMU
Deivids Blandijs, 2003-4

Filmā „Es esmu” Deivids Blandijs izmeklē vienu no primārajiem rakstura nobrieduma faktoriem savā attīstībā – tēva un dēla attiecības. Blandijs pēta sarežģīto lepnuma un mīlestības sacensību, izspēlējot ainu kopā ar savu tēvu (arī mākslinieku) no filmas Star Wars: The Empire Strikes Back, kur Dārts Veiders atklāj, ka viņš ir Lūka Skaivokera tēvs. Šī epizode ir kļuvusi ikoniska popkultūrā. Atsauces var redzēt multfilmās Toy Story 2, The Simpsons, 3rd Rock from the Sun. Tā ir tik spilgta un smieklīga, jo ietver sevī emocionālo absurdu un pārspīlējumu, ņemot vērā fantastikas filmas formātu. Ļaunuma personifikācija ir labā varoņa sencis.


DEVIŅI JOKI
Īans Breikvels, 1971

Īans Breikvels mākslas jomā darbojas jau kopš 1960. gada. Ir plaša ranga mākslinieks – veidojis video mākslu, instalācijas, performances. Viņa gleznas un video darbi ir iekļauti daudzās privātajās un publiskajās galerijās: Tate Gallery, Contemporary Art Society, Victoria and Albert Museum, Museum of Modern Art, New York and Art Gallery of New South Wales, Australia.

9 ļoti īsas filmas, savienotas noteiktā secībā. Lielāko filmas daļu aizņem virsraksti un titri, kas paskaidro filmā notiekošo.
Filmas varēs redzēt augošā secībā:
1)THE ART WORLD ERUPTS /30 sec/
2) CONTAINER /65 sec/
3) GULP /40 sec/
4).YES/NO /90 sec/
5) SLEEP /120 sec/
6) PEA /50 sec/
7) THE GREATEST STORY EVER TOLD /40 sec/
8) PASTORALE /60 sec/
9) FEEL /75 sec/

BEZ NOSAUKUMA
Anna Korsa, 2004

Annas Korsas filmas un skulptūras ir plaši rādītas un izstādītas, tādās vietās kā Tate Britain, the Rotterdam Film Festival, Oberhausen film Festival, LUX gallery, First Site Gallery, Colchester and the Whitechapel Gallery, London.

Tavi rieksti manā caurumā. Nolādēts! - redzot seksuālu aktu, mūmijas lāsts ir atdzīvojies. Publiskās puķes iezīmē pārkāpuma atrašanās vietu.

PARŪKA
Džons Gudvins, 1994

Šajā satīriskajā īsfilmā Valters Mitijs satiek Vidalu Sasūnu.
Izklaidējošs pētījums kā frizūras nosaka raksturus un lomas.

ZVĒRU TRAĢĒDIJA
Tims Makmilans, 2004

Satraucošs stāsts par mūsu “dabisko vēsturi” mūsdienu pilsētvidē. Tims Macmilans ir iestudējis trīs reālus incidentus, kad cilvēki un “draudzīgie” zvēri ir slikti sapratušies – pastnieks nogalina suni, suns uzbrūk bērnam, zirgs nogalina riteņbraucēju.

KOVBOJI
Fils Malojs, 1992

Sešas trīs minūšu īsfilmas, kas stāsta par mūsdienīgām vērtībām caur Mežonīgo Rietumu mītu interpretācijām.

KAĶU BARĪBAS SIEVIETE
Alisona Mureja, 1997

„Kaķu barības sieviete” spēlējās ar erotiskajiem kaķu barības reklāmu zemtekstiem.

KAUTIŅŠ
Miranda Penela, 2004

Puisis ieiet bārā…
Seši aktieri sit, sper un cīnās ...
Formālā pieeja (horeogrāfija, kadrs un montāža) skatītājam liek saskatīt iestudēto vardarbību. Šai vardarbībai nav nekādas sekas. Aktieru ķermeņi ir tikpat lokani un neievainojami kā televīzijas vesternos, kas iedvesmoja šo filmu.

KAS ES ESMU UN KO ES GRIBU
Kriss Šefers un Deivids Šriglijs, 2005

Saskribelēts, dīvaini smieklīgs, bet ļoti satraucošs pētījums par cilvēka stāvokli. Stāsts par cilvēku, kurš atklāj savas emocijas, vēsturi, raizes un vēlmes visā savā disfunkcionālajā absurdā, atstājot mūs spriest ne tikai par viņa identitāti, bet arī apšaubīt mūsu pašu esību.

MEITENE KOŠĻĀJOT KOŠĻENI
Džons Smits, 1976
Viens no radošākajiem britu eksperimentālā kino un video veidotājiem. Eksperimentālā kino jomā darbojas jau kopš 70tajiem gadiem.

Autoratīva aizkadra balss pavēl ekrānā redzamajiem notikumiem – ne tikai cilvēkiem, mašīnām un kustošiem objektiem, kas redzamas uz ielas, bet arī kameras kustībām. Atsakoties no ierastās dokumentālo filmu mierīgās aizkadra balss, filma pievērš uzmanību kontrolei un šīs disciplīnas režisoriskajai funkcijai: uzspiest, tiesāt, radīt iedomātu ainu no vizuālā materiāla. Šis „Lielais brālis” ne tikai skatās uz jums, bet arī izrīko jūs, kamēr skatītāju identifikācija mainās no cilvēkiem uz ielas līdz kameras acij, kas skatās uz ielu. Tā rezultātā vojārisms pieņem nedabīgu aspektu, jo piemīlīgā aina izraisa kontrastu starp maģisko kontroli, ko sniedz balss. Vispārsteidzošākais ir vienkāršums kādā attēlotais un apraksts pārvēršas ilūzijā ar spēcīgas un noteiktas valodas palīdzību.

OM
Džons Smits, 1986

Šī četru minūšu filma pēta mūsu reakciju uz stereotipiem – dzirdes, redzes un ideoloģiskajiem. Smits nodod šos stereotipus skatītājam ar asociatīvu sistēmu, kas veikli manipulē ar mūsu uztveri par atrisinājumu. Struktūra ir ļoti vienkārši un eleganti mānīga. Mūs aizrauj ceļojumā no viena konkrēta stereotipa uz diametrāli pretēju, attēliem transformējoties un nostājoties pretstatā, mēs mainām savu uztveri par to, ko redzam un dzirdam.