Jura Poškus filmas kino Rīga
Latvijas Kinematogrāfistu savienība, 14.05.2007., 15:14Ceturtdien, 17.maijā 19.00 kinoteātra Rīga Jaunajā zālē būs skatāmas divas režisora Jura Poškus filmas, kas tapušas ASV.
Juris Poškus
ir viens no savdabīgākajiem Latvijas kinorežisoriem, kinoizglītību ieguvis Amerikā, Kalifornijas Valsts universitātes TV un kino nodaļā (1993) un Kalifornijas Mākslas institūta kino nodaļā (1993–1995, Fulbraita stipendija).
Pirms pāris gadiem viļņošanos Latvijā sacēla Poškus dokumentālā filma „Bet stunda nāk...” (2003), kuras skatītāji krasi sadalījās noliedzējos un atzinējos. Šī filma Nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps” tika atzīta par gada labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu, saņēma FIPRESCI balvu un 2004.gadā piedalījās prestižā Karlovi Varu Starptautiskā filmu festivāla konkursa skatē. Arī viņa iepriekšējā filma - „Nāves eņģeļi” (1998) - tika iekļauta kinofestivāla „Arsenāls” Baltijas konkursa skatē un ieguva labākās dokumentālās filmas titulu. Nepamanīta nepalika arī Poškus pirmā pilnmetrāžas spēlfilma „Monotonija” (pirmizrāde 2007.gada janvārī), kas kinoteātrī Rīga vairāku nedēļu garumā pulcēja latviešu filmām visnotaļ atzīstamu auditoriju. Pašlaik Juris Poškus strādā pie nākamās spēlfilmas projekta attīstīšanas, darba nosaukums - „Saule spīd 24 stundas”.
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
projekta „Latviešu filmu programma kinoteātrī Rīga” ietvaros piedāvā
divas režisora Jura Poškus filmas, kas tapušas ASV
„110/220”
1997, dokumentāla, 16 mm, 52 min.
Producents: režisors: Juris Poškus
Operators: Jespers Vahtmeisters
Skaņa: Debora Stratmane
Uzņemta Losandželosā un Maskavā, filma ir diptihs par divām megapilsētām. Ar vairāk kā 10 miljoniem iedzīvotāju katrā, šīm pilsētām ir kopīgs apdzīvotās teritorijas plašums, monumentālas transporta sistēmas un liela mēroga plānošana. Anonimitāte, ko veido masīvā urbānā vide, nosaka veidu, kā filma uzņemta: kamera neiesaistās vairāk kā atturīga novērotāja līmenī. Pieejot katrai metropolei ar svešinieka distanci, filma aktualizē atsvešinājuma jēdzienu caur vizuālu metaforu. Minimāls valodas pielietojums paver ceļu vizuālai ekspresijai.
„110/220” augstu novērtēta pasaules kino apritē: tā ir saņēmusi balvu kā labākā eksperimentāli dokumentālā filma Annārboras kinofestivālā (ASV) un žūrijas balvu New York Expo (2000), piedalījās Roterdamas kinofestivālā, ASV kinoskolās izmantota kā uzskates līdzeklis, bet 2006.gadā regulāros seansos tika demonstrēta Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMa).
„Svētdienas rīts”
1995, 16 mm, 6 min.,
Režisors Juris Poškus
Operators: Jespers Vahtmeisters
Lai arī „Svētdienas rīts” ir Jura Poškus studiju darbs Kalifornijas Mākslas institūta kino nodaļā, 1995.gadā Čikāgas kinofestivālā tā ieguva balvu „Sudraba plankete”. Latvijā filma līdz šim nav tikusi demonstrēta.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas domes Kultūras pārvalde
Biļetes kinoteātra Rīga kasē, cena 1 Ls
ir viens no savdabīgākajiem Latvijas kinorežisoriem, kinoizglītību ieguvis Amerikā, Kalifornijas Valsts universitātes TV un kino nodaļā (1993) un Kalifornijas Mākslas institūta kino nodaļā (1993–1995, Fulbraita stipendija).Pirms pāris gadiem viļņošanos Latvijā sacēla Poškus dokumentālā filma „Bet stunda nāk...” (2003), kuras skatītāji krasi sadalījās noliedzējos un atzinējos. Šī filma Nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps” tika atzīta par gada labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu, saņēma FIPRESCI balvu un 2004.gadā piedalījās prestižā Karlovi Varu Starptautiskā filmu festivāla konkursa skatē. Arī viņa iepriekšējā filma - „Nāves eņģeļi” (1998) - tika iekļauta kinofestivāla „Arsenāls” Baltijas konkursa skatē un ieguva labākās dokumentālās filmas titulu. Nepamanīta nepalika arī Poškus pirmā pilnmetrāžas spēlfilma „Monotonija” (pirmizrāde 2007.gada janvārī), kas kinoteātrī Rīga vairāku nedēļu garumā pulcēja latviešu filmām visnotaļ atzīstamu auditoriju. Pašlaik Juris Poškus strādā pie nākamās spēlfilmas projekta attīstīšanas, darba nosaukums - „Saule spīd 24 stundas”.
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
projekta „Latviešu filmu programma kinoteātrī Rīga” ietvaros piedāvā
divas režisora Jura Poškus filmas, kas tapušas ASV
„110/220”
1997, dokumentāla, 16 mm, 52 min.
Producents: režisors: Juris Poškus
Operators: Jespers Vahtmeisters
Skaņa: Debora Stratmane
Uzņemta Losandželosā un Maskavā, filma ir diptihs par divām megapilsētām. Ar vairāk kā 10 miljoniem iedzīvotāju katrā, šīm pilsētām ir kopīgs apdzīvotās teritorijas plašums, monumentālas transporta sistēmas un liela mēroga plānošana. Anonimitāte, ko veido masīvā urbānā vide, nosaka veidu, kā filma uzņemta: kamera neiesaistās vairāk kā atturīga novērotāja līmenī. Pieejot katrai metropolei ar svešinieka distanci, filma aktualizē atsvešinājuma jēdzienu caur vizuālu metaforu. Minimāls valodas pielietojums paver ceļu vizuālai ekspresijai.
„110/220” augstu novērtēta pasaules kino apritē: tā ir saņēmusi balvu kā labākā eksperimentāli dokumentālā filma Annārboras kinofestivālā (ASV) un žūrijas balvu New York Expo (2000), piedalījās Roterdamas kinofestivālā, ASV kinoskolās izmantota kā uzskates līdzeklis, bet 2006.gadā regulāros seansos tika demonstrēta Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMa).
„Svētdienas rīts”
1995, 16 mm, 6 min.,
Režisors Juris Poškus
Operators: Jespers Vahtmeisters
Lai arī „Svētdienas rīts” ir Jura Poškus studiju darbs Kalifornijas Mākslas institūta kino nodaļā, 1995.gadā Čikāgas kinofestivālā tā ieguva balvu „Sudraba plankete”. Latvijā filma līdz šim nav tikusi demonstrēta.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas domes Kultūras pārvalde
Biļetes kinoteātra Rīga kasē, cena 1 Ls
Reklāma
Aktualitātes forumā
Padalies priekā
books in ancient times was papyrus
Batteryqnk
Every word of this post conveys a deep understanding of the current situation in society :: ---- Like 6067Phoenixefp
The more information a person learns about the world, the more they realize how much is still unknownLorduet