Filma + diskusija "Vienpadsmitais bauslis: Tev nebūs aizmirst"

Gētes instūts Rīgā un Konrāda Adenauera fonds aicina visus interesentus uz pasākumu trešdien, 01.04.2009 / 18:00, Gētes institūtā Rīgā.

2009. gadā aprit 20 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas un robežu atvēršanas starp komunistisko valstu bloku un Rietumiem. Pārceļoties atpakaļ laikā, mēs atrodam pilnīgi citādu Vāciju, nekā pazīstam to šodien: tur valda Aukstā kara grūtības, vienā pusē sevi izolējoša VDR un otrā pusē rietumnieciskas attīstības valsts, kuru pilnībā pārsteidz pēkšņās politiskās pārmaiņas. Un pa vidu – vairāk nekā simts kilometrus garš un četrus metrus augsts mūris, aprīkots ar milzīgu skaitu automātisko šaujamierīču, sargsuņiem un robežsardzes karavīriem, kam dota pavēle šaut uz robežpārkāpējiem. Daudziem šis tā sauktais antifašistiskais aizsargvalnis kļuva liktenīgs. Mūris briesmīgā veidā nogalināja tos, kurus tam vajadzēja pasargāt no šķiras ienaidnieka. Līdz 1989. gadam gandrīz 200 cilvēki zaudēja dzīvību bruņotās robežas nāvējošajās lamatās. Pietiekams iemesls, lai 20. gadskārtā kopš šīs simboliskās celtnes sagraušanas uzceltu pieminekli viņiem un visiem tiem, kuri sīvi cīnījās par savas tautas brīvību un pašnoteikšanos.

Gētes institūts Rīgā sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu vēlas šo faktu iezīmēt ar dokumentālu filmu un diskusiju.
2009. gada 1. aprīlī. plkst. 18.00 Gētes institūtā Rīgā, Torņa ielā 1 (ieeja no Klostera ielas) sāksies pasākums "Vienpadsmitais bauslis: Tev nebūs aizmirst. 20 gadi kopš mūra krišanas – 20 gadi brīvības kustībai Viduseiropā un Austrumeiropā", ko ar nelielu ievadrunu atklās institūta direktors Ulrihs Everdings. Uzrunai sekos nepilnu stundu gara grāmatu autores un režisores Frejas Klīras dokumentālā filma "Bēgšana ar ekspresi Maskava – Parīze" (vācu valodā ar tulkojumu latviski) par kādas jauniešu grupas drosmīgo bēgšanas mēģinājumu no VDR 1964. gadā. Pasākumā piedalīsies arī filmas režisore, lai kopā ar savu latviešu kolēģi Sarmīti Ēlerti runātu par jautājumiem šīs dokumentācijas sakarā un arī savu personīgo pieredzi pārmaiņām bagātajos laikos ap 1989. gadu.

Filmā "Bēgšana ar ekspresi Maskava – Parīze" attēlots daudz no pašas Frejas Klīras pieredzes. Piedzimstot Drēzdenē gadu pēc VDR dibināšanas, viņai ātri nācās iepazīt režīma represijas. Pēc tam, kad Klīras tēvu apcietināja valsts drošības dienests, viņa nonāca bērnu namā. Līdz ar pilngadības sasniegšanu viņa mēģināja bēgt ne tikai no bērnunama, bet arī no sociālistiskās Vācijas. Bēgšanas mēģinājums bija neveiksmīgs un Frejai Klīrai tika piespriests 16 gadu ieslodzījums, no kura viņa tika atbrīvota pirms termiņa. Turpmākajos gados Klīra intensīvi pievērsās kino un teātra zinātnei un aktiermākslai. Neskatoties uz viņas nozīmīgo lomu VDR Miera kustībā, kuras dibināšanā viņa bija piedalījusies 1980. gadā, viņa tikai pēc 4 gadiem saņēma valsts apbalvojumu par Plencdorfa romāna "Leģenda par laimi bez beigām" iestudējuma režiju. Jo īpaši 80. gadu beigās Klīra arvien aktīvāk darbojās Miera kustībā un pretvalstiskos pulciņos. Gadu pirms mūra krišanas tas noveda līdz viņas apcietināšanai un VDR pilsonības atņemšanai. Kopš tā laika Freja Klīra dzīvo un strādā Rietumberlīnē, 1995. gadā saņēma federālās zemes ordeni par nopelniem un 2007. gadā tika apbalvota ar Saksijas Satversmes medaļu par īpašu demokrātisku ieguldījumu skolās, literatūrā un mākslā.

Sarunas dalībniece no Latvijas Sarmīte Ēlerte (dzim. 1957) par brīvības kustībām Viduseiropā un Austrumeiropā var pastāstīt no pavisam cita redzējuma. Pārmaiņu laikā viņa vadīja Latvijas Tautas frontes preses centru, kas sniedza dziļu ieskatu tālaika Latvijas nacionālajā kustībā un ar tās palīdzību īstenotajā valsts atbrīvošanā no padomju jūga. No 1992. līdz 2008. gadam Sarmīte Ēlerte bija laikraksta "Diena" galvenā redaktore. Pašlaik viņa pārstāv Latviju tās ārvalstu sakaru jautājumos Eiropas Padomē.

Pusotras stundas garumā plānoto sarunu un diskusijas vadīs Konrāda Adenauera fonda Rīgas biroja vadītājs Andreass Kleins. Pēc diskusijas visi vakar dalībnieki tiek ielūgti uz nelielu pieņemšanu institūta foajē.

Pasākums notiks vācu un latviešu valodā ar sinhronu tulkojumu.
Ieeja: bezmaksas

Papildus informācijai: www.goethe.de/riga

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu